Lauku vidusskolas – uz naža asmens 15
No 26 līdz tikai pieciem – tik dažāds ir bijis Pilsrundāles vidusskolas 12. klases absolventu skaits pēdējos piecos gados. Taču nemainīgi ir tas, ka pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem tā ir turējusies labāko lauku skolu pirmajā desmitniekā un bieži vien pārspējusi arī pilsētu ģimnāzijas.
Pilsrundāles vidusskola pierāda, ka mazs skolēnu skaits ne vienmēr nozīmē arī zemus mācību sasniegumus. Šogad skola atkal aicināta uz “Draudzīgā aicinājuma” fonda balvu pasniegšanu. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā eksāmenu rezultātus, tā atkal nokļuvusi labāko skaitā, kaut gan šovasar Pilsrundāles vidusskolu absolvēja tikai pieci jaunieši. Fonds “Draudzīgais aicinājums”, kas apkopo skolu absolventu sniegumu centralizētajos eksāmenos, šā gada datus vēl nav publiskojis. Taču pēc iepriekšējo gadu datiem ir redzams, ka labākās lauku vidusskolas, arī tad, ja tajās ir neliels absolventu skaits, parasti ir tikpat augstā līmenī kā ģimnāzijas. Diemžēl ir arī labas vidusskolas, kurās drīz, visticamāk, vidējo izglītību vairs nevarēs iegūt. Piemēram, vienā no “Draudzīgā aicinājuma” balvai nominētajām skolām – Jaungulbenes novada Gulbīša vidusskolā – šogad bija tikai četri absolventi, bet šajā mācību gadā skolā vairs nav ne 10., ne 11., ne arī 12. klases. Vidusskola palikusi tikai nosaukumā, kaut arī tā bija starp labākajām lauku skolām arī pagājušajā mācību gadā.
Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska uzsver: viņas vadītajā skolā skolēnu sasniegumi ir augsti neatkarīgi no tā, vai klasē ir 30 vai pieci skolēni. “Izglītības kvalitāte nav atkarīga no bērnu skaita klasē, bet no skolotāja,” viņa ir pārliecināta. “Mums ir ļoti jauki skolotāji, no kuriem daudzi visu mūžu mācījuši šajā skolā. Viņi māk iemācīt, lai cik skolēnu arī klasē būtu. Mums ir raksturīgi, ka mūsējie pēc 9. klases neiet mācīties uz ģimnāzijām vai citām vidusskolām. Ja viņi vēlas mācīties vidusskolā, paliek pie mums. Viņi redz, ka arī šeit var iegūt ļoti labu vidējo izglītību. Mūsējie centralizētos eksāmenus kārto ģimnāziju līmenī. Aizskar, ja dzirdam apgalvojumus: ja skola ir maza un atrodas laukos, tad izglītība tur ir slikta.” Skolas direktore rāda datu apkopojumu par to, kā bijušā Bauskas rajona skolēniem veicies pēdējos centralizētajos eksāmenos. Bauskas apkaimē vislabāk eksāmenos veicies tieši Pilsrundāles vidusskolas skolēniem. Pat Bauskas Valsts ģimnāzijas absolventi nedaudz atpaliek. Valstī vidējais skolēnu sasniegumu līmenis centralizētajos eksāmenos šogad bija 50,17 procenti, taču Pilsrundāles vidusskolas absolventu vidējais rādītājs bija 69,6, kamēr ģimnāzijā – 69,5 procenti.
Taču darba grupā par skolotāju darba samaksas modeli pie premjeres Laimdotas Straujumas A. Liškauska sev par lielu pārsteigumu ieraudzīja citus datus par mācību sasniegumiem Rundāles novadā. Tie esot zem valstī vidējā. Izrādās, Pilsrundāles vidusskolas absolventu rezultātiem pieskaitīts šajā pašā novadā esošās Saulaines profesionālās skolas absolventu sniegums un iegūtais cipars sadalīts uz pusēm. Arī tā top statistika par izglītības kvalitāti lauku skolās…
Jautāju Izglītības un zinātnes ministrijai, vai darba grupā, kur sprieda par vidusskolu tīklu, klātesošie netika maldināti, ceļot priekšā datus par centralizēto eksāmenu rezultātiem visā Rundāles novadā, nevis katrā skolā atsevišķi? Ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Zariņa atbild: “Nekādas maldināšanas nebija. Neteica taču, ka šādi centralizēto eksāmenu rezultāti ir Pilsrundāles vidusskolā, runa bija par visu novadu. Visās novada skolās – gan profesionālās, gan vispārējās – skolās kārto vienādus centralizētos eksāmenus. Šāda informācija – par centralizēto eksāmenu rezultātiem novadā kopumā – tika sagatavota par katru novadu.”
