Zobus negriež 15
Kā Pilsrundāles vidusskolas skolotājiem izdodas jau gadiem ilgi noturēt augstu kvalitātes latiņu? Matemātikas skolotājai Annai Vasiļevskai skaidras atbildes nav: “Nedomāju, ka daru kaut ko citādi nekā citi skolotāji. Neteiktu arī, ka skolēniem ļoti patiktu matemātika. Nav tā, ka stundās viņiem acis zibētu no laimes. Tomēr arī zobus negriež. Tā nu strādājam. Ļoti apmeklētas ir individuālās konsultācijas.” Pilsrundāles vidusskolā viņa strādā jau 35 gadus.
A. Liškauska stāsta: Pilsrundāles vidusskolā daudziem skolotājiem ir jau 30 gadu darba stāžs. Skolas ēka celta 1979. gadā, un kopš tā laika daudzi skolotāji te arī strādā. Toties diezgan daudz jaunāku skolotāju savulaik paši te mācījušies un vēlāk savā skolā atgriezušies jau kā pedagogi.
Jācīnās par katru skolēnu
Direktore A. Liškauska atzīst: kaut gan šogad būs vairāk absolventu nekā pērn un arī turpmākie gadi izskatās cerīgāki nekā iepriekšējie, pēc valdības noteikumu par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs pieņemšanas skolas iespējas arī turpmāk saglabāt vidusskolas statusu balansē uz naža asmens. Kā zināms, valdība šoruden pieņēma noteikumus, kas ierobežo skolu tiesības atvērt 10. klasi. Lauku skolās, lai valsts finansētu 10. klasi, no 2018. gada 1. septembra tajā vajadzēs vismaz 12 skolēnus vai visās vidusskolas klasēs – no 10. līdz 12. klasei vismaz 32 skolēnus.
Pilsrundāles vidusskolā trijās vidusskolas klasēs kopā patlaban mācās 33 jaunieši: pa 12 skolēniem 10. un 12. klasē, bet deviņi – 11. klasē. “Mums ir jācīnās par katru bērnu,” teic skolas direktore. Jau laikus tiek aptaujāti, piemēram, septītklasnieki, lai noskaidrotu, vai viņi plāno mācīties vidusskolā. Ar cerīgu skatu jāskatās pat uz kaimiņu skolu iespējamo likvidāciju: ja nu kāds bez skolas palicis skolēns atnāk “pie mums”…
A. Liškauska stāsta: skolēnu skaits pēdējos gados vidusskolas klasēs bija ļoti svārstīgs. Vienu gadu 10. klasei piesakās tikai septiņi bērni, bet nākamajā – jau 16. Tāpēc direktore saka: labi, ka, lemjot par 10. klases atvēršanu, ņems vērā arī to, cik skolēnu ir visās vidusskolas klasēs kopā.
9. klasi ik gadu absolvē līdzīgs skolēnu skaits, taču gadās klases, kurās lielākā daļa jauniešu pēc pamatskolas absolvēšanas dodas uz profesionālajām izglītības iestādēm, jo vēlas apgūt kādu amatu. Vai skola 9. klases absolventus neatrunā no došanās uz profesionālajām izglītības iestādēm, ja jau jācīnās par katru bērnu? “Mēs necenšamies tādā veidā pārliecināt bērnus. Turklāt, ja redzams, ka mācības vidusskolā viņam būs par grūtu, pierunāt palikt nebūtu nekādas jēgas. Ir gan gadījumi, kad redzam: bērnam noderīgāk būtu doties apgūt profesiju, bet ģimene finansiālu apsvērumu dēļ viņu nevar palaist uz Rīgu un atstāj tepat, mūsu vidusskolā,” atbild direktore.
Viņa uzsver: šī ir vienīgā vidusskola visā Pilsrundāles novadā. “Noteikumos par vidusskolas klašu atvēršanu tomēr bija jāņem vērā ne tikai skolēnu skaits, bet arī tas, vai vidusskola ir vienīgā novadā, un arī tas, kādi ir absolventu sasniegumi centralizētajos eksāmenos,” spriež skolas direktore. “Protams, ja te nebūtu vidusskolas, skolēni bez izglītības nepaliktu – aizbrauktu mācīties uz Bausku. Taču nav saprotams, kāpēc skola, kas ir laba, būtu jālikvidē tāpēc vien, ka kādu gadu ir nepietiekams skolēnu skaits?” Zīmīgi, ka patlaban katrā vidusskolas klasē ir divi vai trīs skolēni, kuri, gluži otrādi, šurp braukā no 14 kilometru attālās Bauskas.
