Live Hersonā iznīcināts memoriāls, Krievijas karavīri sabotē pavēles; Ukrainā ieradušies Francijas žandarmi kara noziegumu izmeklēšanai 0
Zelenskis mudina Šolcu nosūtīt Ukrainai bruņojumu un atbalstīt kara noziegumu izmeklēšanu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis telefonsarunā Vācijas kancleram Olafam Šolcam izklāstījis valsts bruņojuma vajadzības un aicinājis atbalstīt kara noziegumu izmeklēšanu.
Zelenskis tviterī pavēstīja, ka telefonsarunā mudinājis Šolcu atbalstīt Krievijas karavīru Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanu. Viņš uzsvēra, ka abu valstu līderi vienojušies, ka visi kara noziedznieki ir jāatklāj un jāsoda.
“Mēs runājām par sankcijām pret Krieviju, aizsardzības un finanšu atbalstu Ukrainai,” viņš turpināja, cenšoties panākt, lai vairāk nekā sešas nedēļas pēc kara sākuma neapsīkst starptautiskais atbalsts Ukrainā tās cīņā pret iebrucēju.
Šolca preses pārstāve atklāja, ka Vācijas kanclers telefonsarunā nosodījis “Krievijas armijas zvērīgos kara noziegumus” Kijivas piepilsētā Bučā un citviet valstī. Kanclers arī solījis pilnīgu Vācijas solidaritāti ar Ukrainu un atbalstu.
Vācijas kanclers piekritis, ka ir jādara viss iespējamais, lai atrastu kara noziegumus pastrādājušos, sacīja Šolca preses pārstāve Kristiāna Hofmane.
Zelenskis arī mudinājis Šolcu atbalstīt Krievijas naftas importa aizliegumu, pret kuru Berlīne līdz šim bijusi atturīga. Ukrainas prezidents uzstājis, ka tas liegtu Krievijai piekļuvi nozīmīgam finansējumam, lai gan Maskava uzstāj, ka tās finanšu rezerves ir pietiekamas.
Ukrainas ģenerālprokurore: Ir 5600 izmeklēšanas par kara noziegumiem pret 500 Krievijas valdības un armijas amatpersonu
Ukraina izmeklē 5600 lietas par kara noziegumiem, kas vērstas pret “500 aizdomās turētajiem” no Krievijas valdības un armijas, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.
Krievijas prezidents “Vladimirs Putins ir 21.gadsimta galvenais kara noziedznieks,” viņa paziņoja sarunā ar Lielbritānijas televīzijas kanālu “Sky News” un piebilda, ka kā prezidentam viņam varētu būt imunitāte pret starptautisku tiesāšanu, tomēr tā nevar būt bezgalīga.
Viņa pavēstīja, ka Kijivas reģionā līdz svētdienas rītam atrastas 1222 cilvēku mirstīgās atliekas.
Venediktova arī apliecināja, ka ir “bagātīgi pierādījumi” Krievijas karavīru saistībai ar raķete uzbrukumu Kramatorskas dzelzceļa stacijai Ukrainas austrumos, kur, pēc vietējo amatpersonu ziņotā, nogalināti 52 cilvēki.
“Tādēļ tā būs viena no lietām mūsu lielajā profilā,” piebilda Ukrainas ģenerālprokurore.
Ukraiņi pirmo reizi izmantojuši britu piegādāto “Starstreak” Krievijas bezpilota lidaparāta notriekšanai
Ukrainas karavīri pirmo reizi izmantojuši Lielbritānijas piegādāto pārnēsājamo zenītraķešu kompleksu “Starstreak”, lai notriektu Krievijas bezpilota lidaparātu, paziņojuši Ukrainas Bruņotie spēki.
Ar “Starstreak” Harkivas apgabalā notriekts Krievijas bezpilota lidaparāts “Orlan”, precizēja Ukrainas Bruņoto spēku gaisa uzbrukuma vienību komandcentrā.
Lielbritānija marta beigās piegādāja Ukrainai pretgaisa aizsardzības raķetes “Starstreak”, kas paredzētas helikopteru un zemu lidojošu lidmašīnu notriekšanai.
Piektdien pirms Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vizītes Kijivā Londona paziņoja par papildu pretgaisa aizsardzības raķešu “Starstreak” un vēl 800 prettanku raķešu, kā arī tā dēvēto dronu kamikadžu piegādēm Ukrainai “precīzu triecienu” veikšanai pa Krievijas spēkiem.
Krievijas triecienā sagrauta Dnipro lidosta
Krievijas karavīri atkārtoti veikuši triecienu Dnipro lidostai, nopostot to un tai blakus esošo infrastruktūru, paziņojis Dņipropetrovskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko.
“Atkārtots uzbrukums lidostai Dnipro. No tās vairs nekas nav palicis pāri. Sagrauta gan pati lidosta, gan tai līdzās esoša infrastruktūra. Raķetes turpina lidot,” viņš rakstīja vietnē “Telegram”, norādot, ka tiek noskaidrots cietušo skaits.
Rezničenko piebilda, ka Dņipropetrovskas apgabala Zvoneckā trāpījušo kādam infrastruktūras objektam. Glābējiem turpinot darbu, tiek precizēts postījumu apmērs un cietušo skaits,
Aizvadītajā naktī apgabalā reģistrēti septiņi uzlidojumi. Ukrainas karavīri iznīcinājuši ienaidnieka raķeti un bezpilota lidaparātu.
Ukraina: Krievijas karavīri Čornobiļas AES nozaguši potenciāli nāvējošas vielas
Krievijas spēki, kuri bija ieņēmuši Čornobiļas atomelektrostaciju (AES), no izpētes laboratorijām nozaguši radioaktīvas vielas, kas ir potenciāli nāvējošas, svētdien paziņojusi Ukrainas Valsts aģentūras aizliegtās zonas pārvaldei.
Pārvalde ierakstā vietnē “Facebook” informēja, ka Krievijas karavīri Čornobiļas AES teritorijā izlaupījuši divas laboratorijas.
Krievijas karavīri iegājuši pētniecības bāzes “Ecocentre” noliktavu zonā un nozaguši 133 ļoti radioaktīvas vielas, un pārvalde uzsvēra, ka pat neliels daudzums šo vielu neprofesionāļu rokās var būt nāvējošs.
Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko šonedēļ paziņoja, ka Krievijas karavīri, kas aizlieguma zonā rakuši tranšejas un braukuši ar smago militāro tehniku, tādējādi paceļot radioaktīvos zemes slāņus, ir guvuši lielu radiācijas apstarojumu, un arī viņu tehnika ir apstarota.
“Pēc mēnesi ilgas tādas apstarošanas, viņiem atlicis ne vairāk kā gads dzīves,” norādījis ministrs. “Krievi nes nāvi visiem – ukraiņus nogalina ar bumbām, savējos ar radiāciju no AES,” uzsvēris Haluščenko.
Svētdien ministrs norādīja, ka vairākās vietās radioaktīva aizlieguma zonā pie Čornobiļas AES, kas tiek dēvēta par sarkano mežu, radiācijas līmenis normu pārsniedz pat 50 reižu.
Krievijas spēki ieņēma kara pirmajā dienā 24.februārī ieņēma Čornobiļas AES, kur 1986.gadā notika pasaules vēsturē lielākā kodolkatastrofa. 31.martā Krievijas karavīri pameta AES un atkāpās Ukrainas-Baltkrievijas robežas virzienā. Aprīļa sākumā Čornobiļas AES svinīgi atkal tika pacelts Ukrainas karogs.
Pēc tam ir atklājies, ka Krievijas karavīri ir izlaupījuši AES, sadedzinājuši tās arhīvu un bezatbildīgi rīkojušies radioaktīvajā zonā, apdraudot savu un citu drošību. Tāpat Ukrainas vadība apsūdzējusi Krieviju par 170 Čornobiļas AES darbinieku nolaupīšanu un piespiedu aizvešanu uz Krieviju.
Ministrs: Vairākās Čornobiļas AES aizlieguma zonas vietās radiācijas līmenis 50 reižu pārsniedz normu
Vairākās vietās radioaktīva aizlieguma zonā pie Čornobiļas atomelektrostacijas (AES), kas tiek dēvēta par sarkano mežu, radiācijas līmenis normu pārsniedz pat 50 reižu, paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.
“Mēs patiešām redzējām, ka noteiktās vietās, kur viņi raka tranšejas, radiācijas līmenis ir ļoti augsts. Tas ir 10, 20, 30 un pat 50 reižu lielāks par normu,” viņš svētdien intervijā televīzijas kanālam “Euronews”.
Ministrs atgādināja, ka pašlaik Čornobiļas AES kontrolē Ukraina, savukārt Zaporižjas AES joprojām ir okupēta un tur atrodas 300-500 Krievijas karavīru un vairāk nekā 50 smagās tehnikas vienību.
Ukraina paziņo par jauna masu kapa atrašanu uz rietumiem no Kijivas
Ukraiņu līķu sestdien atrasti masu kapā Buzovas ciemā uz rietumiem no Kijivas, paziņojis netālu esošā Dmitrivkas ciema vecākais Tarass Didičs.
Viņš intervijā Ukrainas televīzijai stāstīja, ka Bučas rajona ciemā līķi atrasti bedrē netālu no degvielas uzpildes stacijas.
Līķi atrasti arī ducī sašautu automašīnu uz autoceļa, kas caur Buzovu savieno Kijivu un Žitomiru, Didičs stāstīja.
Krievijas karaspēks nesen atstāja Ukrainas galvaspilsētu un tās apkaimi pēc tam, kad vairākas nedēļas nesekmīgi centās bloķēt Kijivu.
Pēc Krievijas karavīru aiziešanas Bučā un citviet apkaimē pavērās šaušalīgas ainas ar zvērīgi spīdzinātiem un nogalinātiem civiliedzīvotājiem.
Apvienoto Nāciju Organizācija ir apstiprinājusi vairāk nekā 1700 civiliedzīvotāju nāvi Krievijas iebrukuma rezultātā, tomēr, līdzīgi kā Ukrainas valdība, tā norāda, ka reālais nogalināto skaits ir daudz lielāks.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 19 300
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši aptuveni 19 300 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 722 tankus, 1911 bruņutransportierus, 342 lielgabalus, 108 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 55 zenītartilērijas iekārtas, 1384 automobiļus, 152 lidmašīnas, 137 helikopterus, divus kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 112 bezpilota lidaparātus, 25 specializētās tehnikas vienības, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.
Stoltenbergs: NATO gatava izvietot pilnvērtīgus militāros spēkus austrumu flangā
NATO militārie komandieri izstrādā plānus pastāvīga pilnvērtīga militārā spēka izvietošanai alianses austrumu flangā, kas spētu cīnīties pret iebrūkošu armiju, intervijā britu laikrakstam “Sunday Telegraph” sacījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš atzinis, ka aliansē “notiek ļoti fundamentālas pārmaiņas”, kas atspoguļos Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcības “ilgtermiņa sekas”.
Zelenskis: Krievijas agresija ir uzbrukums visai Eiropai
Krievija ar savu agresiju uzbrūk visai Eiropai un iebrukuma Ukrainā apturēšana ir izšķirīga visu demokrātiju drošībai, paziņojis Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis.
Uzrunā ukraiņiem sestdienas vakarā Zelenskis sacīja, ka Krievijas agresiju “nav plānots ierobežot tikai ar Ukrainu” un “Krievijas mērķis ir viss Eiropas projekts”.
“Tādēļ visām demokrātijām, visiem Eiropas spēkiem ir ne tikai morāls pienākums atbalstīt Ukrainas vēlmi pēc miera,” viņš klāstīja, piebilstot, ka “patiesībā tā ir katras civilizētas valsts aizsardzības stratēģija”.
Prezidents ukraiņus uzrunāja laikā, kad daudzi cilvēki turpina bēgt no valsts austrumiem, kur tuvākajā laikā tiek prognozētas sīvas cīņas.
Zelenskis pateicās Lielbritānijas un Austrijas līderiem par sestdien notikušām solidaritātes vizītēm Kijiva, kā arī Eiropas Komisijas prezidentei un Kanādas premjerministram par starptautiskās atbalsta akcijas organizēšanu, kurā tika savākti vairāk nekā 10 miljardi eiro no kara bēgošo ukraiņu atbalstam.
“Brīvībai nav laika gaidīt,” paziņoja Ukrainas prezidents. “Rīcībai jāseko nekavējoties, kā tirānija sāk savu agresiju pret visu, kas veido mieru Eiropā,” viņš uzsvēra.
