Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. “Jo vairāk valstis piedalīsies, jo lielāks atbalsts mums būs.” Zelenskis aicina organizēt miera samitu 0
Meloni: Brīvā pasaule ir parādā ukraiņiem
Itālijas premjerministre Džordža Meloni piektdien izteikusies, ka brīvā pasaule ir parādā ukraiņiem, kuri cīnās par Eiropas vērtībām.
“Ukraina nav un nebūs viena, jo tā aizstāv arī brīvības un demokrātijas vērtības, no kurām dzimusi Eiropas identitāte,” sacīja Meloni, kura šonedēļ apmeklēja Ukrainu. “Brīvā pasaule ir parādā Ukrainas sievietēm un vīriešiem. Itālija ir viņu pusē,” uzsvēra premjere.
Zelensky greeting Meloni in Kyiv with a kiss on the cheek.
🇮🇹🇺🇦 pic.twitter.com/G7Sd152V6c
— Visegrád 24 (@visegrad24) February 23, 2023
Kopš kara sākuma Itālija ir sniegusi Ukrainai finansiālu palīdzību un piegādājusi ieročus. Šomēnes Roma nolēma nosūtīt Ukrainai arī mobilas zeme-gaiss raķešu sistēmas, kuras kopīgi izstrādājusi ar Franciju.
Meloni otrdien Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un apmeklēja izpostītos Kijivas rajonus.
Polija piegādājusi Ukrainai pirmos tankus “Leopard 2”
Polija piegādājusi Ukrainai pirmos Vācijā ražotos kaujas tankus “Leopard 2”, piektdien paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks.”Šodien Polijas “Leopard” jau ir Ukrainā,” Nacionālās drošības padomes sēdē pavēstīja Blaščaks, nesniedzot sīkāku informāciju, cik tanku jau nodoti Kijivai. Polijas prezidents Andžejs Duda padomes sēdē pauda prieku, ka Polija ir pirmā valsts, kas Ukrainai devusi mūsdienīgos tankus. Piektdien Krievijas sāktā pilna apmēra iebrukuma gadadienā vizītē Kijivā ieradies Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Kijivā Moraveckis kopā ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu nolika vainagu pie Kritušo aizstāvju memoriāla. Polijas Ārlietu ministrija šonedēļ ziņoja, ka Polija piegādās Ukrainai 14 tankus “Leopard 2” tuvāko divu vai trīs nedēļu laikā. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins ir paziņojis, ka astoņas valstis sadarbojas jautājumā par tanku “Leopard” piešķiršanu Ukrainai. Šīs valstis ir Vācija, Polija, Kanāda, Portugāle, Spānija, Norvēģija, Dānija un Nīderlande. Sabiedrotie ir apņēmušies nodot Ukrainai bruņutehniku un tankus vairāk nekā “astoņu kaujas brigāžu” apmērā..
Poland is sending Leopard 2 battle tanks to Ukraine today, the first of 14 vehicles the government has promised https://t.co/Ig2IJsLBpU
— Bloomberg (@business) February 24, 2023
ASV paziņo par jaunām sankcijām Krievijai
ASV piektdien paziņoja par jaunu ekonomisko sankciju noteikšanu pret Maskavu, kuru mērķis ir palielināt ekonomisko slogu Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā un minimizēt Kremļa iespējas izvairīties no esošajiem ierobežojumiem.Jaunās sankcijas vērstas uz virkni nozaru, ieskaitot bankas, kalnrūpniecībus, augstās tehnoloģijas un aizsardzības rūpniecību. Tās skars vairāk nekā 200 personas un kompānijas gan Krievijā, gan Eiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos, kas atbalsta Krievijas kara centienus, pavēstīja Baltais nams.Starp tiem, uz kuriem attiecas jaunās sankcijas, ir “ducis Krievijas finanšu institūciju, kā arī Krievijas amatpersonas un iestādes, kas neleģitīmi darbojas Ukrainā”.Starp bankām, pret kurām noteiktas sankcijas, ir Maskavā bāzētā “Moskovskij kreditņij bank” (MKB), kas ir lielākā publiskā banka Krievijā, kura nepieder valstij. Decembrī to pilnībā bloķēja Eiropas Savienība.Tāpat sankcijas noteiktas Maskavā un Abū Dabī strādājošajai “MTS Bank”.Par Rietumu jutīgo tehnoloģiju slepenu pirkšanu Krievijas izlūkdienestu un armijas vajadzībām sankcijas vērstas pret Šveices un Itālijas uzņēmumu vadītāju Valteru Moreti un viņa kompāniju tīklu. Sankcijas noteiktas arī kādam Vācijas pilsonim, Itālijas pilsonim, Šveices un Itālijas dubultpilsonim un četriem Šveices pilsoņiem, kuri strādā kopā ar Moreti. Savukārt par tehnoloģiju piegādi Krievijas izlūkošanas dienestiem un armijai sankcijas noteiktas lidmašīnās un raķetēs izmantotās oglekļa šķiedras ražotājam “UMATEX”. Sankcijas noteiktas Krievijas aktīvu pārvaldības kompānijas “Confideri” dibinātājiem Krievijas un Izraēlas dubultpilsoņiem Olgai Rajkesai un Maratam Saveļovam, kuriem arī pieder uzņēmums Austrijā. Krievijas un Turkmenistānas ieroču tirgotājs Nurmurads Kurbanovs sankciju sarakstā iekļauts par iespējamu Krievijas un Baltkrievijas aizsardzības firmu pārstāvēšanu ārvalstīs. Sankcijas vērstas arī pret Krievijas uzņēmēju un premjerministra Mihaila Mišustina bijušo svaini Aleksandru Udodovu.ASV Tirdzniecības ministrija noteiks eksporta kontroli gandrīz 90 Krievijas un trešo valstu kompānijām, ieskaitot Ķīnā, par iesaistīšanos sankciju apiešanā, lai atbalstītu Krievijas aizsardzības sektoru, paziņoja Baltais nams. Kompānijām tiks aizliegts “iegādāties preces, piemēram, pusvadītājus, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti ASV vai ar noteiktu ASV tehnoloģiju vai programmatūru ārzemēs”.ASV Finanšu ministrijas sankciju sarakstā iekļautas arī kompānijas, kas atbalstījušas Krievijas izlūkdienestus ar “kaitnieciskas ietekmes operācijām” un datubāzēm, kurās ir Rietumvalstu pilsoņu privātie dati. Sankcijas arī vērstas pret Krievijas metālu un kalnrūpniecības nozari.”Šodienas darbību rezultātā tiks paaugstināti tarifi vairāk nekā 100 Krievijas metāliem, minerāliem un ķīmiskajiem produktiem aptuveni 2,8 miljardu dolāru vērtībā. Tas arī būtiski palielinās izmaksas nonākšanai ASV tirgū alumīnijam, kas kausēts vai atliets Krievijā,” pavēstīja Baltais nams.Sankciju sarakstā iekļauts viens no Krievijā lielākajiem munīcijas ražotājiem “TPZ-Rondol”, kuram sankcijas noteiktas par ieroču ražošanu Krievijas armijai, arī Jūras spēkiem, paziņoja ASV Finanšu ministrija. Šis pasākums “novērsīs kaitējumu”, ko ASV ražotājiem nodarījis Krievijas iebrukums, norādīja Baltais nams. Baltais nams piebilda, ka jaunākie pasākumi pret Krieviju ieviesti, saskaņojot tos ar G7 partneriem un sabiedrotajiem.G7 valstis, kas piektdien rīko virtuālu samitu, paziņos par jaunu struktūru – Izpildes koordinācijas mehānismu, lai bloķētu mēģinājumus apiet esošās sankcijas.Šo struktūru pirmajā gadā vadīs ASV, paziņoja Baltais nams.Savukārt ASV finanšu ministre Dženeta Jelena G20 valstu ministru sanāksmes Indijā laikā piektdienas rītā augsta ranga Krievijas amatpersonām, kuras piedalās sanāksmē, teica, ka tas, ka “viņi turpina strādāt Kremļa labā, padara viņus par Putina zvērību līdzdalībniekiem”.Tikmēr Lielbritānijas finanšu ministrs Džermijs Hants paziņoja, ka “mēs nekādā ziņā neesam pabeiguši” sankciju noteikšanu Krievijai.
Vairāk nekā 30 valstis, kas veido pusi no pasaules ekonomikas apmēra, noteikušas sankcijas Krievijas ekonomikai. Rietumvalstis savos sankciju sarakstos iekļāvušas ap 2500 Krievijas uzņēmumu, amatpersonu, oligarhu un viņu ģimenes locekļu.
Krimā sabotieri sabojājuši vilciena sliedes
In the occupied #Crimea after the damage to the railroad suspended the movement of electric trains and trains, according to the regional Ministry of Emergency Situations.
According to the telegram channel Baza the railroad was blown up 12 km from the station "Simferopol". pic.twitter.com/rHRyD5GAz0
— NEXTA (@nexta_tv) February 23, 2023
Krievija veikusi raķešu uzbrukumus Hersonai
This night, #Russian occupiers shelled #Kherson again. pic.twitter.com/6Vc0Fih5wn
— NEXTA (@nexta_tv) February 24, 2023
Ukraina mainās. Viņš mainās.
Mr. President @ZelenskyyUa 🇺🇦
365 days of February.#Ukraine has changed. He has changed. pic.twitter.com/OfZcUIaVLu
— KyivPost (@KyivPost) February 24, 2023
Minskā uz kādas ēkas jumta pacelts Ukrainas karogs
🇺🇦 The flag of Ukraine was raised in Minsk, Belarus
Glory to #Ukraine! #SlavaUkraïni pic.twitter.com/ltPAOOIoN7— Feher_Junior (@Feher_Junior) February 24, 2023
IAEA konstatējusi vairāk nekā 40 nozīmīgus incidentus Ukrainas kodolobjektos
ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) kopš kara sākuma konstatējusi vairāk nekā 40 nozīmīgus incidentus Ukrainas atomelektrostacijās, teikts aģentūras ziņojumā.
“Mums ir paveicies, ka kodolavārija vēl nav notikusi, un mums ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai samazinātu iespēju, ka tā notiks,” norādījis IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grosi. “Kopš Ukrainas kara sākuma ir pagājis gads; pirmo reizi vēsturē karš notiek lielas kodolenerģijas programmas objektu vidū,” ziņojuma priekšvārdā norādījis Grosi.
“Aizvadītā gada laikā vairākas no Ukrainas piecām atomelektrostacijām un citiem objektiem tikušas apšaudītas,” atgādinājis Grosi, sakot, ka apdraudēti visi IAEA pīlāri, kuru mērķis ir kodoldrošības garantēšana.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 146 820 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 146 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3363 tankus, 6600 bruņutransportierus, 2363 lielgabalus, 474 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 244 zenītartilērijas iekārtas, 299 lidmašīnas, 287 helikopterus, 2033 bezpilota lidaparātus, 873 spārnotās raķetes, 5224 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 229 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ANO pieprasa Krievijai izvest karaspēku no Ukrainas
ANO Ģenerālajā asamblejā ceturtdien notika balsojums, kurā pārliecinošs valstu vairākums pieprasīja Krievijai nekavējoties un bez ierunām izvest savu karaspēku no Ukrainas, kā arī aicināja uz “taisnīgu un ilgstošu” mieru.
Nesaistošajā balsojumā no 193 ANO loceklēm Ukrainu atbalstīja 141, septiņas balsoja pret, bet 32 dalībvalstis atturējās.
United Nations is pointless organisation with no real power https://t.co/AWOEdwC7tF
— @Georgebakhos1 (@GeorgeBakhos1) February 24, 2023
Pret balsoja Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva, Krievija un Sīrija. Balsojumā atturējās Alžīrija, Angola, Armēnija, Bangladeša, Bolīvija, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Ķīna, Kongo Republika, Kuba, Salvadora, Etiopija, Gabona, Gvineja, Indija, Irāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Laosa, Mongolija, Mozambika, Namībija, Pakistāna, Dienvidāfrika, Šrilanka, Sudāna, Tadžikistāna, Togo, Uganda, Uzbekistāna, Vjetnama un Zimbabve.
Balsojumā nepiedalījās 13 valstis – Azerbaidžāna, Burkinafaso, Kamerūna, Dominika, Ekvatoriālā Gvineja, Esvatini, Grenada, Gvineja – Bisava, Libāna, Senegāla, Turkmenistāna, Tanzānija un Venecuēla.
Balsojums notika Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā pirmās gadskārtas priekšvakarā. Tā rezultāts maz atšķīrās no pērnā gada oktobrī sarīkotā balsojuma, kurā 143 valstis nosodīja Krievijas paziņojumu par četru Ukrainas apgabalu aneksiju.
