Lukašenko apgalvo, ka Prigožins atrodas Sanktpēterburgā, nevis Baltkrievijā. Vai taisnība kaut kur pa vidu? 58
“BBC” vēstīts, ka Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko norādījis, ka Vāgnera boss Jevgeņijs Prigožins, kurš pagājušajā mēnesī vadīja īslaicīgu militāru sacelšanos Krievijā, atrodas Krievijā, nevis Baltkrievijā.
Prigožina atrašanās vieta kopš sacelšanās ir bijusi noslēpums. Saskaņā ar vienošanos par strīda izbeigšanu pret viņu tika atceltas apsūdzības un viņam tika piedāvāts pārcelties uz Baltkrieviju.
Bet ceturtdien Baltkrievijas līderis sacīja: “Kas attiecas uz Prigožinu, viņš atrodas Sanktpēterburgā. Viņš neatrodas Baltkrievijas teritorijā.”
Lukašenko bija starpnieks darījumā, lai izbeigtu dumpi, nedaudz vairāk kā pirms nedēļas paziņoja, ka Prigožins ir ieradies Baltkrievijā.
“BBC” izsekoja Prigožina privāto lidmašīnu – tā jūnija beigās lidoja uz Baltkrieviju un tajā pašā vakarā atgriezās Krievijā.
Kopš tā laika tā ir veikusi vairākus lidojumus starp Sanktpēterburgu un Maskavu, lai gan nav skaidrs, vai Prigožins ir bijis lidmašīnā. “BBC” arī nevar pārbaudīt Lukašenko apgalvojumu par Vāgnera līdera pašreizējo atrašanās vietu.
Ceturtdien Lukašenko piebilda, ka, cik viņam zināms, pārējie Vāgnera kaujinieki joprojām atrodas savās bāzēs, tostarp Austrumukrainā vai mācību bāzē Krievijas Krasnodaras apgabalā.
Baltkrievijas līderis sacīja, ka piedāvājums Vāgneram izvietot Baltkrievijā dažus savus kaujiniekus, kas ir satraucis NATO kaimiņvalstis, joprojām pastāv. “Bet Vāgneram ir cits redzējums,” viņš sacīja, piebilstot, “protams, es jums par to nestāstīšu.”
“Šobrīd jautājums par viņu pārvietošanu nav atrisināts,” viņš uzsvēris.
Lukašenko, kurš Baltkrieviju valdījis kopš 1994.gada un kurš, domājams, ir viltojis 2020.gada vēlēšanas, lai saglabātu varu, sacīja, ka neuzskata Vāgnera kaujinieku pārcelšanos uz Baltkrieviju par risku un netic, ka viņi kādreiz pacels ieročus pret viņa valsti.
Vāgnera grupa ir privāta algotņu armija, kas ir karojusi kopā ar Krievijas armiju Ukrainā.
Prigožina dumpja laikā Vāgnera algotņi no nometnēm Ukrainā devās uz dienvidu pilsētu Rostovu pie Donas, sagrābjot dažus drošības objektus. Pēc tam Vāgnera kaujinieki devās uz ziemeļiem – virzienā uz Maskavu –, mudinot Kremli ieviest stingrāku drošību daudzos reģionos, tostarp galvaspilsētā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk sacīja, ka sacelšanās laikā tika nogalināti krievu piloti, kā arī iznīcinātas vairākas lidmašīnas.
Putins sākotnēji apsūdzēja grupu valsts nodevībā, taču saskaņā ar vienošanos, ar ko dumpis tika izbeigts, Prigožinam tika apsolīta drošība un krimināllieta pret Vāgneru tika izbeigta.
Tās kaujiniekiem tika paziņots, ka viņi var parakstīt krievu armijas līgumus, doties mājās vai doties uz Baltkrieviju.
