Mācītājs bailes no bēgļiem saista arī ar demogrāfiskajām tendencēm 14
Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš bailes no bēgļiem saista arī ar demogrāfiskajām tendencēm.
Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” viņš teica, ka bēgļu kontekstā nozīmīgi ir jautājumi, kāpēc esam tā sabijušies un kas mūs šājā lietā biedē. “Viena no lietām, ko ne vienmēr gribam nosaukt vārdā, ir tā, ka Latvija paliek tukša. Un, ja atbrauks cita tauta, kura ir vitālāka ar savu dzīvības spēku, un piepildīs Latviju, nu mēs paliksim tā kā …” sprieda Godiņš.
Viņš norādīja, ka kaut kas jau cilvēkus biedē un tas nav pat zemapziņā. To var ļoti skaidri redzēt, ka pie pašreizējām demogrāfiskajām tendencēm būtu jābūt kaut kādam ļoti lielam brīnumam, lai Latvijā ilgtermiņā šeit dzīvotu latvieši.
Vaicāts, kā baznīca raugās uz bēgļu krīzi, Godiņš norādīja, ka ir būtiski nodalīt – bēgļi ir bēgļi un migranti ir migranti.
“Kad mūsu ļaudis aizbrauc pelnīt naudu ārpus Latvijas, viņi nav bēgļi. Ar to mēs esam pazīstami no otras puses. Savukārt, kad reāli bēgļi bēg no dzīvībai bīstamām situācijām, tad viņi ir bēgļi. Manuprāt, ir ļoti būtiski šīs lietas sadalīt,” uzskata mācītājs.
Komentējot ikdienā bieži piesauktās krīzes un cilvēcības saglabāšanos, viņš norādīja: katra sāpīga lieta rada cilvēkam vēlmi norobežoties, katra biedējoša lieta rada cilvēkam vēlmi noslēgties. Jo vairāk cilvēks ir nobijies un sāpināts, jo viņš ir mazāk cilvēcīgs. Lai cilvēks varētu būt cilvēcīgs, varētu izpaust labākās īpašības, viņam jābūt brīvam, drošam, mierīgam, spēcīgam.
“Katru reizi, kad cilveks ir apdraudēts – un šajā brīdī daudzas lietas apdraud cilvēku -, tad cilvēks kļūst tāds. Tad ir jautājums, kur saņemt to, kas man ir vajadzīgs, un cik dziļas ir tās akas, kurās smeļu savu dzīvību,” teica Godiņš.
Savukārt runājot par viedokļu polarizēšanos, viņš norādīja, ka cilvēki nepieliek piepūli, lai atrastu līdzsvarotu skatu uz dzīvi. Vienkāršāk ir pieiet vienkārši – ja man tas nepatīk, tad man tas nepatīk, un es nedomāju, ka varbūt viņam varētu būt taisnība, man vajadzētu mazliet savaldīties un pavērtēt, kā es izsakos. Savukārt, ja patīk, tad es par to ceļos un krītu un nevērtēju, kas notiek.
“Cilvēks, kurš tā rīkojas, ir ieslīdzis miegā, apātijā, kur ir tikai ļoti kardināli galēji stāvokļi. Tas, manuprāt, liecina, ka cilvēks ir nedrošs,” vērtēja mācītājs.
