Dr. silv. Linards Sisenis
Dr. silv. Linards Sisenis
Foto – Eduards Kapsis

Garantēta darbavieta un labs atalgojums. LLU Meža fakultātē gaida studētgribētājus 0

LLU Meža fakultātē drīz sāksies papildu uzņemšana. Fakultātes dekāns Dr. silv. Linards Sisenis potenciālos studentus aicina to izmantot un sola: interesantas studijas, pilnvērtīgas prakses, kā arī garantētas darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
Lasīt citas ziņas

Vai LLU Meža fakultātē šogad daudz studētgribētāju?

L. Sisenis: Tendences ir tādas pašas kā pēdējos četros gados. Pieteikumu skaits uz Mežinženieru un uz Mežzinātnes studiju programmām ir līdzīgs kā bija iepriekš, taču Kokapstrādes studiju programmā studētgribētāju skaits ir ievērojami mazāks. Grūti pateikt, kāpēc, jo gan kok­apstrādes jomā, gan kopumā nozarē trūkst speciālistu ar augstāko izglītību. Jau šobrīd esošais absolventu skaits nenodrošina nozares pieprasījumu. Līdz ar to aicinu jauniešus izmantot iespēju pieteikties studijām uzņemšanas otrajā kārtā, jo arī tad varēsim piedāvāt studijas budžeta vietās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uz ko var cerēt fakultāti absolvējušais jaunais speciālists?

Nozare no savas puses garantē gan simtprocentīgu atbalstu studiju procesa realizācijā fakultātei, gan darba vietas un konkurētspējīgu atalgojumu un, protams, arī sociālās garantijas. Ja cilvēks ir gatavs strādāt, tad darba pietiek. Darba piedāvājums ir plašs gan kokapstrādes, gan meža jomā. Šobrīd situācija ir tāda, ka topošie speciālisti tiek izķerti un sāk strādāt jau trešajā ceturtajā kursā. Un algas nozarē ir labas.

Kāpēc jaunieši nepie­­­­­­­­­sakās?

Acīmredzot problēma ir tā, ka jaunieši baidās, ka viņu sagatavotība eksaktajos priekšmetos nav tādā līmenī, lai studētu inženieru studiju programmās. Arī es uzskatu, ka nepārtrauktās reformas pamata un vidējās izglītības sistēmā ir novedušas pie tā, ka jaunieti iemāca risināt konkrētus uzdevumus, izmantojot atbilstošus risinājuma šablonus, bet nerosina domāt, formulēt viedokli, risināt problēmsituācijas. Tā ir pamatproblēma. Tikko cilvēku izsit no ierastajām sliedēm, viņš nespēj patstāvīgi analizēt situāciju un rast risinājumu. Taču nevajadzētu baidīties – mūsu pasniedzēji ir atsaucīgi. Ja students jūt, ka viņam zināšanu, piemēram, matemātikā vai fizikā pietrūkst, viņam ir iespēja konsultēties, mācīties papildus un zināšanu robus aizpildīt. Ja cilvēks ir gatavs kaut nedaudz piespiesties, cīnīties, iespējas ir.

Kādas pārmaiņas gaidāmas studiju procesā?

Mūsu galvenais uzdevums ir izcilu speciālistu sagatavošana, koncentrējot augsti kvalificētus mācībspēkus, zinātniekus un meža nozares praktiķus. Līdz ar to nepārtraukti notiek darbs pie studiju satura pilnveides. Šim mērķim izveidojām fakultātes Padomnieku konventu, kurā aktīvi darbojas Meža nozares organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki. Studiju procesā tiek iesaistīti vadošie LVMI “Silava” zinātnieki un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” darbinieki, par ko liels paldies jāsaka Robertam Strīpniekam un Jurģim Jansonam, kurš jau gadu ir arī Meža fakultātes viesprofesors. Vieslektorus aicinām arī no citiem nozares uzņēmumiem. Ļoti nopietni strādājam pie tā, lai arī prakses nodrošinātu atbilstošā līmenī, jo augstskolai ir jāsagatavo speciālisti, kas gan teorētiski, gan praktiski izprot ražošanas procesus un spēj to ne tikai vadīt, bet arī pilnveidot un attīstīt.

Reklāma
Reklāma

Nopietni strādājam pie prakšu satura. Piemēram, profesionālajā praksē “Cirsmu darbi” sākumā studentam ir teorētiski gūtās zināšanas jānostiprina, darbojoties mācību stendos un pie simulatoriem, tad seko darbs ar reālām meža mašīnām instruktora vadībā, bet prakses otrajā daļā students, praktizējoties kādā no nozares uzņēmumiem, nostiprina visas iepriekš gūtās zināšanas un prasmes.

Arī otras profesionālās prakses “Organizācija un ekonomika” saturs tiks būtiski pilnveidots. Ar jauno studiju gadu turpināsim uzlabot arī mācību prakšu saturu. Liela daļa prakšu tiek realizētas aģentūras “Meža pētīšanas stacija” mežos, izmantojot modernās bāzes, kur studentiem tiek nodrošināts viss nepieciešamais. Aģentūra, direktora Mārtiņa Līduma vadībā, fakultātei sniedz nozīmīgu palīdzību. Ļoti lielu atbalstu studiju procesa un prakšu īstenošanā saņemam arī no LVMI “Silava”, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, Valsts meža dienesta, “VMF Latvija”, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas, akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” u. c.

Nepārtraukti strādājam arī pie pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanas, jo, manuprāt, nevar strādāt par docētāju, ja mācībspēks nepārzina nozares aktualitātes. Sadarbībā ar “Silavas” zinātniekiem strādājam pie kopīgām zinātniskām publikācijām, zinātniskiem projektiem.

Jāsaka, ka meža nozare ir ļoti pretimnākoša un atbalsta fakultāti, līdz ar to studentam varam garantēt modernu studiju vidi, interesantus pasniedzējus un pilnvērtīgas prakses. Tikai pašam jāgrib to visu apgūt, jāspēj ņemt pretī.

Vai studiju laikā LLU iespējams iegūt kādas noderīgas apliecības?

Mežinženieru studiju programmā studējošie iegūst motorinstrumentu operatora apliecību, kā arī tiek sagatavoti, lai varētu nokārtot eksāmenu mednieka apliecības iegūšanai. Šo apliecību var iegūt arī mežzinātnes studenti. Lai studenti apgūtu medniecību, Meža pētīšanas stacijas mežos notiek gan mācību medības, gan licencētā šautuvē praktiskā šaušana ar gludstobra ieroci. Viss ļoti nopietni. Tas pats arī attiecas uz iemaņām lietot motorzāģi – vispirms teorija, tad prakse instruktoru vadībā, tad eksāmens. Lai nerodas situācija, ka fakultātes absolventam, strādājot nozares uzņēmumā, nav tiesību un iemaņu darbam ar motorzāģi. Pretējā gadījumā viņš oficiāli nedrīkst izmantot motorzāģi, lai, piemēram, atbrīvotu ceļu, ja priekšā nokritis koks. Cilvēks, kurš vada vai kontrolē darbu norisi, pats nedrīkst pārkāpt noteikumus, kuru ievērošanu prasa no citiem.

Paralēli prasmēm drošam darbam ar motorzāģi students praktiski apgūst stumbru racionālu sagarumošanu, prečzinību, cirsmu izstrādes tehnoloģiju, mācās atpazīt koksnes vainas u. c. jautājumus, kas ir būtiski, lai izprastu un vadītu ražošanu.

Un tiesības vadīt meža mašīnas?

Nē, jo mēs nesagatavojam meža mašīnu operatorus. Fakultātes uzdevums ir studentam iedot zināšanas un praktisku priekšstatu, lai saprastu, kā meža mašīna darbojas. Mūsu absolventiem nākotnē jābūt spējīgiem vadīt ražošanas procesu. Un pareizus lēmumus ražošanā var pieņemt tikai tad, ja saprot drēbi, savukārt to var izprast, praktiski darbojoties, un šādu iespēju mēs nodrošinām.

Kādi vēl ir jūsu plāni, pildot dekāna pienākumus?

Ciešā sazobē ar fakultātes Padomnieka konventu nepārtraukti strādāt pie studiju programmu pilnveidošanas un uzlabošanas. Augstākajai izglītībai ir jāiet līdzi nozares pieprasījumam un tas jāapsteidz. Ir jāmāca ne tikai tas, kas ir šodien, bet arī tas, kas būs rītdien. Šo uzdevumu mēs varam īstenot, tikai cieši sadarbojoties ar mežzinātniekiem un meža nozari.

Kas mežā notiks rītdien?

Meža atjaunošana un kopšana notiks mehanizēti. Jo cilvēku paliek mazāk. Alternatīva – vai nu ievest lēto darbaspēku, vai strādāt pie mehanizācijas, nodrošinot darbu kvalificētam vietējam darbaspēkam. Agrāk vai vēlāk mēs nonāksim pie tā, ka mežu stādīs mehanizēti. Meža sastāva kopšana daļēji jau tā tiek veikta un tehnoloģijas attīstās nereāli ātri.

Arī kokapstrādes jomā – to, kā apstrādāja koksni pirms divdesmit gadiem, nevar salīdzināt ar situāciju šobrīd. Tādēļ jau arī nozarei ir nepieciešami speciālisti ar augstāko izglītību.

Kādas ir studentu iespējas pavadīt brīvo laiku?

Universitātē ir deju kolektīvi, kori, teātri. Darbojas arī Meža fakultātes studentu biedrība “Šalkone”, aktīva ir LLU studentu pašpārvalde. Notiek dažādi pasākumi. Fakultātē katru gadu organizējam Meža dienas. Esam viena no retajām augstskolām, kur saglabāta sporta dzīve. Ir iespēja trenēties.

Jelgava ir studentu pilsēta. Studentiem nodrošinām kopmītnes, kas ir izremontētas un mājīgas. Šobrīd vairs nav nepieciešams īrēt dzīvokli, ir dienesta viesnīcas, kurās viesnīcas tipa numurus var īrēt par komfortam atbilstošu demokrātisku cenu. Var dzīvot istabiņā viens pats, var divatā vai trijatā, atbilstoši savām finansiālajām iespējām. Arī sadzīves, kaut vai ēšanas izmaksu ziņā Jelgava ir lētāka nekā Rīga, turklāt praktiski visi objekti, kur notiek mācības, un arī autoosta atrodas piecu līdz septiņu minūšu gājienā no kopmītnēm, līdz ar to ikdienā nav nepieciešams sabiedriskais transports.

Vai meža nozarē ir izteikti nacionāla vide?

Viennozīmīgi! Mūsu nozare ir Latvijas ekonomikas pamats. Tā ir reāli ražojoša, spēcīga industrija, kas veido sakoptu, neatkarīgu un pārtikušu Latviju!

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.