Minimālās pensijas nepieaugs tik strauji, kā cerēts 3
Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus Valsts pensiju likumā, kas paredz no nākamā gada palielināt minimālo vecuma pensiju, par pamatu tās apmēra aprēķināšanā ņemot nevis valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet gan aprēķina bāzi, ko noteiks valdība. 2020. gadā tā būs 80 eiro.
Gribēja, bet nesanāca
Labklājības ministrijas sagatavotajā plānā minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020. un 2021. gadā, kura mērķis bija iedzīvotāju, it īpaši pensionāru un cilvēku ar invaliditāti, ienākumu nevienlīdzības mazināšana, minimālo vecuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu bija plānots palielināt līdz 99 eiro.
Personām ar invaliditāti pabalsta apmēru bija plānots noteikt atbilstoši invaliditātes grupai: 3. grupai 99 eiro, savukārt cilvēkiem ar 1. un 2. grupas invaliditāti – pabalsta aprēķina bāzi 99 eiro, kurai piemērotu koeficientu.
Tomēr likuma grozījumi, kuri iekļauti 2020. gada valsts budžeta likumprojektu paketē, apstiprina visiem zināmo teicienu – solīts makā nekrīt.
Nākamgad minimālās vecuma pensijas saņēmēji var rēķināties vien ar 80 eiro, kas, protams, ir vairāk nekā iepriekš noteiktie 64 eiro. Tāds būs aprēķina bāzes apmērs vispārējā gadījumā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības tas būs 122,69 eiro.
Minimālās vecuma pensijas aprēķinā tāpat kā līdz šim piemēros arī koeficientu atkarībā no personas uzkrātā apdrošināšanas stāža.
Minimālās vecuma pensijas palielinājums attieksies uz 20,5 tūkstošiem senioru. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācija liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī vecuma pensijas tika piešķirtas 449 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, vidējais pensijas apmērs (ar piemaksu) bija 352,45 eiro mēnesī, bet saņēmēju vidējais darba stāžs – 38 gadi.
Šajā periodā minimālās vecuma pensijas tika piešķirtas 466 senioriem, to vidējais apmērs bija 78,45 eiro, bet vidējais darba stāžs – 20 gadi.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā Kristīne Bobrova skaidro, ka pieņemtie grozījumi neietekmēs to vecuma pensiju aprēķināšanas kārtību un apjomu, kuras kaut nedaudz pārsniedz minimālo.
“Šie grozījumi attiecas tikai uz minimālo vecuma pensiju. Turpmāk, piešķirot pensiju, tā nedrīkstēs būt mazāka par noteikto minimālo apmēru,” viņa saka.
No 2020. gada 1. janvāra tiks pārskatītas un pārrēķinātas arī iepriekšējos gados piešķirtās minimālās vecuma pensijas, ņemot vērā jauno aprēķinu bāzi.
Ai, nabadzība, nabadzība….
“Šīs izmaiņas pozitīvi, vidēji palielinot vecuma pensijas par septiņiem eiro, skars aptuveni 20 tūkstošus pensionāru, vismazāko pensiju saņēmējus, kuriem visbiežāk ir neliels darba stāžs. Tādējādi runāt par nopietnām izmaiņām noteikti nevar. Nabadzības risku šīs izmaiņas neietekmēs, un pensionāru vidū tas paliks iepriekšējā, augstā līmenī,” uzskata Latvijas Pensionāru federācijas goda priekšsēdētājs Andris Siliņš.
Pēdējo gadu laikā Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis valdībai un parlamentam neskaitāmas vēstules ar prasību novērst netaisnību, kas skar minimālo vecuma pensiju saņēmējus. Pēc viņa domām, panāktais vecuma pensijas minimālā apmēra palielinājums noticis pēc pārpalikuma principa un nabadzības un nevienlīdzības līmenis arī nākamgad nemazināsies.
Lielākajai daļai minimālo pensiju saņēmēju tā joprojām būs mazāka par ienākumu līmeni trūcīgas personas statusa iegūšanai.
Oktobra beigās tiesībsargs Satversmes tiesā iesniedza jau trešo pieteikumu par trūcīgas personas ienākuma sliekšņa neatbilstību Satversmei. Savulaik trūcīguma slieksni noteica apmērā, kas nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas, kura kopš tā laika nemitīgi ir palielinājusies, kamēr trūcīguma slieksnis palicis nemainīgs – 128,06 eiro.
Turklāt valdības noteiktais trūcīguma slieksnis un Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais nabadzības riska slieksnis nesakrīt. Piemēram, 2017. gadā tas bija 367 eiro.
Labklājības ministrijas plāna projektā minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai minēts, ka 2018. gadā Latvijā bija 50 447 trūcīgas personas, no tām 9505 pensionāri un 50 235 maznodrošināti iedzīvotāji.
