Mums ir pietiekami daudz iztēles! Militārists dod mājienu par jaunu ukraiņu “Zirnekli”? 13
Krievijas Melnās jūras flote ir cietusi smagus zaudējumus, tostarp kreisera “Moskva” zaudēšanu sadursmē ar Ukrainas kuģi, kā rezultātā krievi pārvietojuši savus kuģus prom no Krimas, galvenokārt uz Novorosijsku un okupēto Abhāziju.
Savukārt Ukrainai tās ierobežoto militāro resursu dēļ jāizstrādā jaunas, netradicionālas operācijas, lai efektīvi sasniegtu mērķus, tā par jūras spēkuaeksperts Volodimira Zablocka teikto raksta Oboz.ua.
Zablockis skaidro, ka Krievijas kuģu klātbūtne Melnajā jūrā ir minimāla, jo nav nepieciešamības veikt desanta operācijas Ukrainas piekrastē. Krievija galvenokārt izmanto kuģus raķešu “Kalibr” palaišanai no drošām bāzēm, piemēram, Novorosijskas, lai izvairītos no riskiem tirdzniecības ostā. Pat šim nolūkam agresors ir spiests manevrēt, izvēloties palaišanas vietas ne tikai efektivitātes, bet arī savas drošības apsvērumu dēļ.
“Lieta tāda, ka Krievijas Jūras spēku loma tagad ir ļoti ierobežota. No trim uzdevumiem, kas flotei bija iepriekš, ir palicis tikai viens – terorizēt Ukrainas pilsētas un civiliedzīvotājus ar Kalibr raķetēm,” saka Zablockis.
Nesen raķetes tika palaistas arī no zemūdenēm, pret kurām Ukrainai trūkst līdzekļu efektīvai izsekošanai un apkarošanai, kā arī nav pietiekamas aviācijas cīņai virs Melnās jūras. Ukrainas uzdevums pašlaik ir aizsardzība – neļaut ienaidniekam sasniegt krastu un kontrolēt tā virszemes kuģus.
“Mums vienkārši nav pietiekami daudz lidmašīnu. Mums ir jābūt pietiekami daudz F-16, lai cīnītos frontē, lai nosegtu pilsētas un lai cīnītos virs Melnās jūras,” atzīst eksperts.
Ukrainas jūras droniem nepieciešams ilgs laiks, lai sasniegtu mērķus, dodot ienaidniekam iespēju tos atklāt un neitralizēt. Eksperts norāda, ka situācija pašlaik ir strupceļā, taču līdz vasaras beigām gaidāma jauna Ukrainas Bruņoto spēku struktūra, kas būs vērsta uz uzbrukuma operācijām, jo ilgstoša aizsardzība bez pietiekamiem resursiem novedīs pie zaudējuma resursu karā.
Runājot par Krievijas kuģu iznīcināšanu, Zablockis uzsver Ukrainas radošumu un tehnoloģisko pārākumu, piemēram, FPV un virszemes dronu izmantošanu, kurus krievi vēlāk pielāgoja savām vajadzībām. Ukrainas bezpilota lidaparāti ir uzbrukuši mērķiem Kaspijas jūrā, Kaļiņingradā un Ustjlugas ostā, kas ir stratēģisks Krievijas naftas eksporta punkts.
Viņš uzsver: “Lielā kara ceturtajā gadā Ukraina turpina darīt visu, lai iznīcinātu šo floti, lai kur tā atrastos. Ukrainas bezpilota lidaparāti jau ir uzbrukuši ienaidniekam Kaspijas jūrā, Kaļiņingradā – ar aģenta starpniecību. Kāds tur ielauzās un aizdedzināja Krievijas raķešu kuģi. Notika bezpilota lidaparātu uzbrukumi Ustjlugas ostai – stratēģiskam punktam Krievijas naftas produktu eksportam. Šo sarakstu var turpināt. Un tas nebūt nav beigas. Karš turpinās, un mums ir pietiekami daudz iztēles, lai to izdarītu netradicionālā veidā.”
Starptautiskie analītiķi atzīmē, ka Ukraina, lai gan tai nav savas flotes, ir būtiski vājinājusi Krievijas Melnās jūras floti, kas zaudējusi 30% kuģu, kā arī pametusi Krimu un Azovas jūru, zaudējot loģistikas infrastruktūru. Tomēr krievu virszemes platformu aktivitāte Melnajā jūrā pēdējos četrus mēnešus pieaug.
