“Visi nav mirušie!” Kā aprēķina karaspēka zaudējumus karā – tiem ir divi veidi 0

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 17. maija rītam bija sasnieguši 1 006 120 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Tuvojas lielas pārmaiņas: šo 4 zodiaka zīmju pārstāvji rīt saņems Visuma sūtītu dāvanu
Sieviete izsaukta uz policiju pēc tam, kad aizdeva veikala “Maxima” klienta karti svešiniekiem
“Tas būs sliktāk nekā Covid pandēmija un Putins kopā!” Irāna draud spert soli, kas var novest visu pasauli pie cenu satricinājuma 1
Lasīt citas ziņas

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 940 tankus, 22 814 bruņutransportierus, 29 228 lielgabalus un mīnmetējus, 1419 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1187 zenītartilērijas iekārtas, 416 lidmašīnas, 337 helikopterus, 40 981 bezpilota lidaparātu, 3346 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 52 175 automobiļus un autocisternas, kā arī 3916 specializētās tehnikas vienības.

Skatoties vēsturiski, kā ar zaudējumos dažādos karos ir ājis Krievijai un padomju savienībai, tad ir zināms, ka , ppiemēram, trīs pilsoņu kara gados sarkanā armija zaudēja 940 000 karavīru. Pēc sarkanās armijas izgāšanās Somijā 1939. – 1940. gadā bija zināms par 845 000 kritušo. Otraajā pasuales karā jeb kā to sauc krievijā tēvijas karā (lai precizētu, ka krievi ar nacistisko Vāciju bija sabiedrotie), krutišo karavīru skaits sasniedza 8 686 000; noteikti šis skaitlis ir lielāks, bet šis ir oficiāli reģistrētais.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skaidroja: “Militārā zinātne kaujas operācijas laikā karaspēka gūtos zaudējumus iedala divās daļās: neatgriezeniskie zaudējumi un sanitārie zaudējumi.” Kopējos zaudējumus veido abu kategoriju summa – “visi nav mirušie”. Pirmie ietver kritušos, kara gūstekņus, bezvēsts pazudušos un no ievainojumiem mirušos, bet otri – tos, kas izveseļojušies no ievainojumiem un evakuēti no kaujas lauka.

Slaidiņš norāda, ka sanitārie zaudējumi parasti veido 60–70% no evakuētajiem, kuri vēlāk atgriežas kaujas laukā. Vidēji uz katru kritušo tiek rēķināti 3–4 ievainotie, taču šis skaits var būt arī lielāks. Piemēram, runājot par Krievijas zaudējumiem – miljons karavīru, ir arī pierādāmie dati – bēres, līdzjūtības medijos un bēru sludinājumi – tie sasniedz 208 000 zināmos gadījumus.

Pie šiem 208 000 klāt nāk aptuveni 100 000 bezvēsts pazudušo, un, reizinot ar koeficientu “3”, kas attiecas uz sanitārajiem zaudējumiem, tiek iegūts plašāks “apskats” uz kopējiem zaudējumiem. Formulas var atšķirties dažādos avotos, taču dati tiek uzskatīti par diezgan precīziem. Slaidiņš uzsver, ka Krievijas zaudējumu miljons ir milzīgs skaitlis, kas liecina par nopietniem resursu zudumiem.

Runājot par ukraiņu bojāgājušajiem, Slaidiņš aicina paskatīties uz Maidana laukumu Kijivā, kur karogiem, kas plīvo par godu karā kritušajiem, ir vairāk nekā 300 000. Viņš norāda, ka šie simboli atspoguļo smago cenu, ko Ukraina maksā konfliktā. Šāda vizuālā liecība palīdz saprast zaudējumu apmēru, kas nav pilnībā atspoguļots oficiālajos datos. Tas uzsver kara smagumu abām pusēm.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.