“Nāc normāli, cilvēcīgi gultā guli!” Ventis lūdz piedošanu Magonei un vēlas aprakt kara cirvi 0
Šovā “Slavenības. Bez filtra” rit pēdējais vakars Ēģiptē. Magone un Ventis, atrodoties viesnīcas numuriņā, sēž uz grīdas un mielojas ar austrumu gardumiem. Magone iesāk sarunu, sakot Ventim, ka “vajadzētu dzīvot draudzīgi”. Ventis piekrīt, atzīstot, ka arī ir noguris no pastāvīgajiem ķīviņiem abu starpā.
“Kaut kad jau arī ir jāpiekāpjas un jāpārkāpj pāri savam lepnumam. Jāmēģina arī no savas puses pirmais solis spert,” pārdomās dalās Ventis.
Aizkadrā Magone ar smaidu pauž gandarījumu: “Redz, ko sievietes pirksts un prāts spēj paveikt. Ja labi grib, pat Ventis spēj mierīgi runāt un spriest.”
Ventis pārsteidz Magoni, lūdzot viņai piedošanu. “Lūdzu, piedod,” viņš saka. Magone ar interesi jautā, par ko tieši Ventis atvainojas, un viņš atbild, ka lūdz piedošanu “par savu muļķību”. Magone mudina Venti pastāstīt, kāpēc viņš tā uzvedas, taču Ventis nevēlas visu atkal no jauna cilāt.
Viņš piedāvā izlīgumu: “Es tev apsolu neuzmākties, nāc normāli, cilvēcīgi gultā guli. Gulēsim abi kā “baltie cilvēki” un neuzmāksimies viens otram!” Ventis pat lūdz, lai arī Magone viņam neuzmācas. Tomēr Magone nolemj palikt pie sava – viņa gulēs uz dīvāna, jo tur ir mīkstāk. “Es izvēlējos tur gulēt nevis principu dēļ, bet tāpēc, ka tur ir mīkstāks,” viņa skaidro, piebilstot, ka gulta numuriņā ir nedaudz par cietu un viņai sāp mugura. To dzirdot, Ventis atkal kļūst mazliet pikts, it īpaši, kad Magone piemetina, ka viņai arī galva sāp pēc peldēšanās korāļu rifā.
