Publicitātes foto

Nacionālā opera sezonu noslēgs ar operas “Karmelīšu dialogi” pirmizrādi 0

Latvijas Nacionālajā operā šodien plkst.19 notiks Fransa Pulenka operas “Karmelīšu dialogi” pirmizrāde, ko iestudējis mākslinieciskais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, informēja Nacionālās operas un baleta sabiedrisko attiecību vadītāja Irbe Treile.

Reklāma
Reklāma
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30
VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals
Lasīt citas ziņas

Iestudējuma diriģents ir Jānis Liepiņš, un tā radošajā komandā arī strādā viesmākslinieki no Francijas – režisors Vensāns Busārs, scenogrāfs Vensāns Lemērs, kostīmu māksliniece Klāra Pelufo-Valentīni un gaismu mākslinieks Nikolā Žilī. Tāpat izrādes tapšanā iesaistījusies kustību režisore Elīna Lutce.

Galveno – Blānšas – lomu Nacionālās operas jauniestudējumā atveidos lietuviešu operdziedātāja Vida Miknevičute un franču soprāns Perīna Madefa, savukārt nākamajā sezonā šo lomu interpretēs arī Laura Teivāne. Lomās iejutīsies arī Inga Šļubovska-Kancēviča, Marlēna Keine, Kristīne Gailīte, Evija Martinsone, Ieva Parša, Laura Grecka, Ilona Bagele, Aira Rūrāne, Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs, Rihards Mačanovskis, Jānis Apeinis u.c.

CITI ŠOBRĪD LASA

Franču komponista Pulenka opera “Karmelīšu dialogi” (1957) ir par karmelīšu mūķenēm, kuru dzīves vardarbīgi aprāvās uz ešafota Parīzē Franču revolūcijas terora periodā 1794. gadā.

Kompjeņas mocekļu stāsts guva plašu rezonansi 20.gadsimta sākumā, pateicoties vācu rakstnieces Ģertrūdes fon Leforas romānam “Pēdējā uz ešafota” (1931). Viņa savā darbā iztēlojās Blānšu – trauslu, nobijušos pusaugu meiteni, kurai lemts cieši ielūkoties biedējošās, bezcerīgās pasaules acīs un meklēt izeju no pašas baiļu radītajām lamatām. 1948. gadā dialogus iecerētai filmai pēc fon Leforas romāna motīviem sarakstīja Žoržs Bernanoss, kura radītais teksts jau pēc autora nāves kļuva par populāru lugu un arī literāro pamatu Pulenka operai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.