Foto-LETA

Naudas atmazgāšanā arvien vairāk iesaistās jaunieši 0

Pievieno LA.LV

Viena no pēdējā laika izplatītākajām naudas atmazgāšanas metodēm saistīta ar tā saukto “phishing” jeb naudas izzagšanu no banku kontiem, nelikumīgi savācot drošības paroles. Turklāt šajā procesā arvien vairāk iesaistās studentu vecuma jaunieši.

Patiesība nākusi klajā: Marks Rite paver priekškaru vienam no Eiropas noslēpumiem par karu Ukrainā
Veselam
Brīdinājuma pazīmes: ārsti identificējuši 4 miega problēmas, kas var liecināt par demences attīstību
Kokteilis
Tikai šīs trīs zodiaka zīmes ir apveltītas ar īpašu “sesto maņu” – lūk, kuras tās ir 1
Lasīt citas ziņas

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns intervijā aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban Latvijā ir divas populārākās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas metodes – viena saistīta ar tā dēvēto “phishing” un uzņēmumu grupējumi, kas veic dažādus savstarpējos darījumus ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas vai izkrāptu pievienotās vērtības nodokli.

Burkāns skaidroja, ka ar “phishing” metodi krāpnieki ielaužas ārvalstu banku klientu kontos, noņem no tiem naudas summas un izsūta vairākiem adresātiem uz vairākām valstīm. Šo naudu tālāk saņem tā saucamie “mūļi” – cilvēki, kas par nelielu samaksu šo naudu vai nu pārskaita tālāk, vai izņem skaidrā naudā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pirmajos gados tie naudas izņēmēji pārsvarā bija, vienkārši sakot, bomži. Nākamais vilnis bija, ka naudas izņēmēji galvenokārt bijušie notiesātie. Pagājušogad un šogad pārsvarā tie ir jauni cilvēki studentu vecumā – no 19 līdz 25 gadus jauni,” stāstīja dienesta vadītājs.

Viņš piebilda, ka tie ir cilvēki, kuri gatavi sniegt šādus pakalpojumus, jo tīko pēc ātrā veidā viegli iegūstamas naudas. Pārsvarā ieguvums ir daži desmiti latu. Tāpat viņš neizslēdz iespēju, ka daudzi no šiem “mūļiem” ir piesaistīti ar viltus palīdzību, proti, stāstot, ka jaunam uzņēmumam nepieciešams pārstāvis Latvijā.

Runājot par otru izplatītāko metodi, kad uzņēmumu grupējumi izkrāpj PVN vai izvairās no nodokļu nomaksas, Burkāns informēja, ka vidēji gadā tiesībsargājošajām iestādēm tiek nosūtīts ap 50 lietu par šādiem grupējumiem. Piemēram, pagājušajā gadā nosūtīti 52 materiāli par lielajām krāpniecības shēmām. Pagājušajā gadā šādu krāpniecisko shēmu uzņēmumu banku kontos iesaldēti 3,5 miljoni latu, savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos – jau 7,5 miljoni latu.

Pievieno LA.LV
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.