– Tatjanas Arkadjevnas cilvēki, pie kuriem pieskaitāms arī Viktors Guščins, stāsta, ka krievos esot politiska vilšanās – netaisnība, demokrātijas trūkums… Tie paši pierastie pārmetumi. 31
– Ir arī sabiedriski politisks moments jeb tāda vispārējā gaisotne. Latvijā joprojām nav politiskas nācijas – kā visu Latvijas cilvēku nācijas. Daļa jūtas atstumti. Visi piekrīt, ka Latvija ir vienīgā vieta, kur pastāv latvietība un to var atražot, tas ir, saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm; taču tie cilvēki, kuru identitātes struktūrā ir arī krieviskums vai kādas citas etniskas, kulturālas dimensijas, brīžiem neredz iespēju Latvijā atražot savu identitāti tā, kā viņi to saprot.
– Iedomāsimies, ka es dzīvotu Krievijā, kur tiek domāts par krievu identitātes saglabāšanu. Bet tur ir vēl burjati, tatāri, čuvaši un citi, – nedomāju, ka tur mazākumtautībām būtu kādi speciāli apgrūtinājumi. Tāpat Latvijā. Tāpēc dabiski, ka Latvija deklarē, ka gādā par šīs pamattautas eksistenci. Bet tas nenozīmē, ka citam būtu mazākas tiesības un mazākas iespējas. Tas ir strīdus jautājums, kurā visu laikā Guščina komanda melīgi klāsta, ka tas, ka šeit ir Latvija un Latvijas identitāte, obligāti nozīmē kaut ko sliktu citiem. Kādas muļķības!
– Signālā, ko sūta Guščina kungs, savs patiesības grauds ir. Guščina kungam ir padomju laikos iegūta vēsturnieka izglītība, viņš nodarbojas ar vēsturi un sabiedrisko darbību, un, ja pareizi saprotu, viņš ir Krievijas vēstniecības Latvijā tāda kā pilnvarota persona koordinēt tautiešu darbību Latvijā. Viņa izteikumi drīzāk jāvērtē Krievijas tagadējās retorikas un informācijas kampaņas, varētu teikt, informācijas kara ietvaros.
Gan Putins, gan Guščins jau neizmantos kaut kādas idiotiskas, neeksistējošas tēmas. Viņi savos nolūkos izmanto kādu faktu, kādu apstākli, kādu Latvijas trūkumu, kas reāli eksistē.
Nesen Maskavas namā tautiešu konferencē Dolgova kungs no Maskavas pateica, ka tiešām Krievijas pārziņā esot visi tautieši, lai kur viņi dzīvotu. Tā bija asa runa. Labi, ka tai nesekoja kāda plaša mēroga informācijas kampaņa. Bet jebkurā brīdī var sākties plašs informācijas karš pret Latviju.
– Vai tas jau neiet vaļā?
– Salīdzinot ar to, kas, sākot ar martu, notika pret Ukrainu, pie mums vēl nav karš. Ir tikai tāda partizānu darbība.
– Vai Krievijas kultūras ministrs Medinska kungs arī bija atbraucis uz partizānu darbību?
– Man šķiet, viņš bija atbraucis diezgan cēlu motīvu vadīts. Atklāt piemiņas plāksni Valentīnam Pikulim bija viņa sirdsdarbs, jo viņam ir tuva Pikuļa daiļrade. Pikuļa dzimšanas diena ir jūlija vidū, un 90 gadu jubileja būs vēl pēc četriem gadiem, taču Medinska kungs pasteidzās uzlikt to plāksni, kamēr viņš ir pie varas kā Krievijas kultūras ministrs.Valentīns Pikulis ir visražīgākais rakstnieks, kurš jebkad dzīvojis Latvijas teritorijā. Jau pirms desmit gadiem viņa darbu kopējais metiens bija pusmiljards sējumu. Tagad būs vēl vairāk.
