10. Kā tad āderes mēģina noteikt? 1
Tradicionālākais veids ir rīkstniecība. Rīkstnieks rokās tur Y formas zaru vai divus L formas metāla stienīšus un lēnām pārvietojas pa teritoriju. Vietā, kur rīkste noliecas vai stienīši sakrustojas, tiek uzskatīts, ka atrasta ādere vai pazemes ūdens plūsma.
Daži rīkstnieki izmanto arī svārstu un mēģina kartēt āderes telpās, iezīmējot to iespējamo virzienu un krustpunktus.
Tomēr svarīga nianse – šo metožu darbība nav zinātniski droši pierādīta. Rīkstes kustību var skaidrot arī ar tā saukto ideomotorisko efektu, kad cilvēks pats neapzināti izdara ļoti nelielas muskuļu kustības. Tāpēc rīkstniecību labāk uztvert kā tradicionālu praksi, nevis precīzu mērinstrumentu.
Ja mērķis ir atrast pazemes ūdeni, noteikt grunts problēmas vai droši izvēlēties būvniecības vietu, daudz uzticamākas būs ģeoloģiskās, hidroģeoloģiskās un ģeofizikālās metodes.
