Ienākumi uz papīra šķiet stabili! Kāda latviešu ģimene detalizēti atklāj, cik nopelna un kur paliek viņu ikmēneša ienākumi
0
Redakcijā saņēmām nedaudz skumju, ļoti “garšīgā” valodā uzrakstītu vēstuli no Ilzes. Viņai radušās pārdomas par Latvijas algām un tēriņiem. Sieviete to visu aprakstījusi ar pavisam precīziem skaitļiem, liekot aizdomāties, cik ļoti ir mainījušās cenas un kāds finanšu slogs šobrīd gulstas uz katru valsts iedzīvotāju.
Kā jau minēts, Ilzes valoda ir aizraujoša, tāpēc turpinājumā publicējam vēstuli bez būtiskas rediģēšanas.
“Vakarā virtuvē gaisma jau bija izslēgta. Uz galda gulēja rūpīgi sakārtota rēķinu un čeku kaudzīte.
Mājas saimnieks Kārlis, kurš ikdienā steidzas uz izsaukumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, un viņa sieva Ilze, pamatskolas skolotāja, klusēdami raudzījās viens otrā.
Abi bija savas valsts patrioti ar maģistra grādiem kabatā, cilvēki, kuriem uzticēti vissvarīgākie valsts balsti – drošība un izglītība. Viņiem ir trīs brīnišķīgi bērni, kuri visi apmeklē bērnudārzu. Taču katra mēneša beigās šis skaitlis – trīs – kļūst par smagu matemātisku vienādojumu, kam nav atrisinājuma.
Mēneša matemātika. Ienākumi uz papīra šķiet stabili: kopā 2225 EUR neto (katram vecākam 1000 EUR alga un 225 EUR valsts pabalsts par trim bērniem).
Bet tad sākas realitāte, ko Kārlis vakaros rēķina uz papīra lapiņas:.
-sākuma summa: 2225 EUR;
-bērnudārza ēdināšana (3 bērni): 235 EUR (paliek 1990 EUR);
-pārtikas veikals (3x nedēļā pa 50 EUR): 600 EUR (paliek 1390 EUR);
-dzīvokļa kredīts un komunālie maksājumi: 700 EUR (paliek 690 EUR);
-degviela (2 bākas): 150 EUR (paliek 540 EUR);
-medikamenti: 50 EUR (paliek 490 EUR);
-bērnu pulciņi: 120 EUR (paliek 370 EUR);
-apdrošināšana un telefoni: 100 EUR (paliek 270 EUR).
Šajā brīdī viņu budžetā paliek tieši 270 EUR. Taču priekšā vēl ir izmaksas, kuras nav iespējams apiet: bērnu sezonas apģērbs un apavi un vecāku pusdienas darbā. Šie izdevumi burtiski “apēd” atlikumu, un bilance iegriežas mīnusos.
Kārlis atceras savu pēdējo izsaukumu, glābjot svešas mājas, kamēr viņa paša ģimenes pamati kļūst arvien trauslāki. Ilze nolaiž skatienu.
Šajos aprēķinos nav vietas ne neparedzētiem zobārsta apmeklējumiem, ne automašīnas riepu maiņai pirms ziemas, ne bērnu kārotajam našķim veikalā, nemaz nerunājot par teātra izrādi vai ilgi sapņotu kopīgu ceļojumu.Vai tā ir vidusmēra latvieša cienīga dzīve?
Šis jautājums kā smags akmens gulstas uz sirds katru reizi, kad jāver vaļā veikala čeks vai jāatsaka bērnam kārotā mantiņa. Cilvēki ar augstāko izglītību, kuri dienu un nakti strādā sabiedrības labā, jūtas nonākuši izdzīvošanas režīmā. Tas ir sāpīgākais iemesls, kāpēc viņu vecāko paaudžu sirdis spiež nemiers par saviem bērniem. Ja jaunieši redz, ka viņu vecāki ar godīgu, smagu darbu valsts labā knapi savelk galus, kādu motivāciju tas dod viņiem?
Ar vairāku valodu zināšanām un modernu skatījumu uz dzīvi jauniešiem ir visas durvis vaļā uz ārzemēm. Nav brīnums, ka viņi izvēlas pamest vecāku mājas un neredz savu nākotni Latvijā – jo viņi vienkārši negrib dzīvot pastāvīgā finansiālā stresā un bailēs par rītdienu.
Vai jūsu ģimenes budžetā pēdējā gada laikā ir parādījušās pozīcijas, kuras nācies svītrot ārā cenu pieauguma dēļ?
Secinājums! Ēdināšana un pārtika vien veido vairāk nekā vienu trešdaļu (37.5%) no visas Ilzes un Kārļa ģimenes ikmēneša ienākumiem. Ekonomiskajā teorijā tiek uzskatīts, ka mājsaimniecībās, kurās pārtikai tēriņi pārsniedz 30% no ienākumiem, budžets jau ir pakļauts augstam nabadzības riskam, jo pārējām pamatvajadzībām (mājoklim, komunālajiem maksājumiem, transportam un veselībai) paliek pāri aizvien mazāk resursu.
Kamēr Latvijā ģimenēm nebūs adekvātas proporcijas starp ienākumiem un izdevumiem. Tikmēr mēs vairīsimies šeit dzīvot, brauksim kalpot citām tautām, kur proporcijas ir samērīgas pat strādājot telpu uzkopšanas firmās.”
Te nu Ilzes vēstule beidzas. Ir palicis skumji, to izlasot. Inflācija brāžas uz priekšu, bet mēs, vienkāršie ļaudis, tai nespējam tikt līdzi.
Un kāds ir jūsu ģimenes izdzīvošanas vai dzīvošanas stāsts? Ja ir laiks un iespēja, priecāšos, ja padalīsies, rakstot uz [email protected]!
