Latvija dažos soļos varētu zaudēt kontroli pār “airBaltic”: “Daudzas lietas var noiet greizi” 0
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu situācijai šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un pēc ziņām par līdz pat 257 miljonu eiro starpfinansējumu sociālajos tīklos sākušās diskusijas arī par to, kam pēc uzņēmuma restrukturizācijas nākotnē varētu piederēt aviokompānija.
Plašu ievērību platformā “X” guvis konta “Baltic Capital Investments” (@OMXBB_Explorer) publicēts scenārijs, kura autors prognozē, ka pēc iespējamās parādu restrukturizācijas par “airBaltic” lielākajiem īpašniekiem varētu kļūt “Polus Capital Management” un “Klirmark Capital”.
Ar šo ierakstu dalījušies arī daudzi latvieši, piemēram, Lato Lapsa norāda: “Iesaku izlasīt. Nožēlojami, protams, ka to izstāsta kāda Latvijas amatpersona, ne jau visādi tur “godīgie karginomisti” un tamlīdzīgie. Bet nu labi, ka vismaz kāds to izstāsta – līdz pašām iecerētajām procesa beigām. Un tās ir šādas. “Nacionālās aviokompānijas” sapnis būs beidzies. Vēl viens apliecinājums “failed state”.”
“Baltijas iedzīvotāji – iepazīstieties ar saviem jaunajiem airBaltic īpašniekiem: Polus Capital un Klirmark Capital,” raksta ieraksta autors, pēc tam izklāstot savu versiju par to, kā finanšu restrukturizācija varētu notikt.
Svarīga piebilde – tā nav “airBaltic”, Latvijas valdības vai investoru oficiāli izziņota nākotnes īpašnieku struktūra. Tas ir sociālajā tīklā publicēts autora aprēķins un prognoze par iespējamo restrukturizācijas iznākumu.
Kas šobrīd ir zināms oficiāli?
“airBaltic” ir vienojusies ar atsevišķiem esošajiem obligāciju turētājiem un finansējuma nodrošinātājiem par starpfinansējumu līdz 257 miljoniem eiro. To paredzēts piesaistīt ar jaunām augstākās prioritātes jeb “super senior” obligācijām, kuru procentu likme būtu 25% gadā un dzēšanas termiņš – 2027. gada 26. februāris.
Darījumā būtiska loma paredzēta Londonā bāzētajam “Polus Capital Management” un Izraēlā reģistrētajam “Klirmark Capital 4”. Pēc nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanas sākotnēji paredzēts nodrošināt 180 miljonus eiro, bet vēl 77 miljoni būtu pieejami pēc papildu nosacījumu izpildes. Finansējuma priekšlikums vēl jāapstiprina, un obligāciju turētāju sapulce paredzēta 11. septembrī.
Pašlaik “airBaltic” lielākais īpašnieks joprojām ir Latvijas valsts ar 88,37% balsstiesību. “Deutsche Lufthansa AG” pieder 10%, bet pārējiem privātajiem akcionāriem – 1,63%.
Tādēļ apgalvojums, ka “Polus” un “Klirmark” jau ir jaunie “airBaltic” īpašnieki, šobrīd nebūtu pareizs.
Kādu scenāriju prognozē “Baltic Capital Investments”?
Ieraksta autors sāk ar paša veidotu ļoti aptuvenu “airBaltic” bilances aplēsi, to arī skaidri nosaucot par “guesstimate” jeb aptuvenu minējumu.
Viņš rēķina, ka uzņēmumam pašlaik varētu būt negatīvs pašu kapitāls aptuveni 250 miljonu eiro apmērā, ap 395 miljoniem prioritāro obligāciju, aptuveni 140 miljonu citu aizņēmumu, ievērojamas lidmašīnu nomas saistības un tikai ap 30 miljoniem eiro naudas līdzekļu.
Pirmais solis – jauna nauda
Autora ieskatā vispirms esošajiem obligāciju turētājiem būtu jāpiekrīt restrukturizācijas plānam un tiktu izveidots jaunais augstākās prioritātes finansējums.
Viņa scenārijā investoru konsorcijs sākotnēji ieguldītu 150 miljonus eiro, bet Latvijas valsts – vēl 30 miljonus.
Otrais un trešais solis – parādi un grūtā ziema
Tālāk “Baltic Capital Investments” autors pieļauj, ka “airBaltic” ar piesaistīto naudu atmaksātu daļu pašreizējo aizņēmumu, tostarp iepriekš saņemto finansējumu.
Pēc tam uzņēmumam būtu jāpārvar ziemas sezona, jāsamaksā piegādātājiem un jāpiesaista atlikusī finansējuma daļa – 77 miljoni eiro.
Tieši 77 miljonu eiro otrā finansējuma daļa sakrīt ar publiski izziņoto “airBaltic” starpfinansējuma struktūru – 180 miljoni sākumā un līdz 77 miljoniem vēlāk pēc noteiktu nosacījumu izpildes.
No flotes pazustu 18 lidmašīnas
Nākamajā posmā autors prognozē, ka “airBaltic” atbrīvotos no 18 lidmašīnām, tādējādi būtiski samazinot ar lidaparātu nomu saistītās saistības.
Šī prognozes daļa nav atrauta no realitātes. “airBaltic” jaunais biznesa plāns patiešām paredz ievērojami samazināt Airbus A220-300 floti – no aptuveni 54 lidmašīnām līdz aptuveni 36 lidaparātiem 2026. gada beigās.
Tomēr sociālā tīkla autora apgalvojumi par konkrēto lidaparātu atdošanas izmaksu segšanu un atsevišķu līgumu izbeigšanos ir viņa modelējuma daļa, nevis šobrīd oficiāli apstiprināts darījuma mehānisms.
Izšķirošais solis – parādus pārvērš akcijās
Tieši šeit autora scenārijs kļūst visinteresantākais.
Viņš prognozē, ka aptuveni 285 miljoni eiro no pašreizējām prioritārajām obligācijām varētu tikt pārvērsti uzņēmuma kapitālā, bet obligāciju turētāji papildus ieguldītu vēl aptuveni 100 miljonus eiro.
Pēc tam, pēc viņa aplēsēm, arī jaunais “super senior” finansējums varētu tikt konvertēts kapitālā.
Ja šāda parādu kapitalizācija patiešām notiktu autora paredzētajā apmērā, pašreizējās akcijas tiktu ievērojami atšķaidītas un līdz ar to būtiski mainītos arī uzņēmuma īpašnieku struktūra.
Valstij paliktu tikai 10%?
“Baltic Capital Investments” autora gala scenārijā “airBaltic” īpašnieku struktūra pēc restrukturizācijas izskatītos šādi: “Polus Capital” un “Klirmark Capital” – aptuveni 60%; pašreizējie obligāciju turētāji – aptuveni 30%; Latvijas valsts – aptuveni 10%.
Turklāt autors piebilst: ja “Polus” un “Klirmark” jau iepriekš tirgū ir iegādājušies daļu esošo “airBaltic” obligāciju, abu investoru kopējā līdzdalība varētu būt vēl lielāka – 70% vai pat 75%, bet pārējo obligāciju turētāju daļa attiecīgi samazinātos.
“Daudzas lietas var noiet greizi”
Interesanti, ka arī pats analīzes autors savu scenāriju nepasniedz kā notikušu faktu.
Viņš lēš, ka pēc restrukturizācijas “airBaltic” gada ieņēmumi varētu būt ap 600 miljoniem eiro, bet EBITDAR – aptuveni 110 miljoni eiro. Papildu ieguvums varētu rasties, ja izdotos nodot vai pārdot nākotnē paredzētās “Airbus” lidmašīnu piegādes.
Taču ierakstu virkni autors noslēdz ar būtisku atrunu – “daudzas lietas var noiet greizi”, aicinot pie šīm prognozēm atgriezties 2027. gada pirmajā ceturksnī.
Tikmēr jautājums par “airBaltic” nākotnes īpašniekiem patiešām nav tikai teorētisks. Ministru prezidents Andris Kulbergs augustā publiski uzsvēra, ka restrukturizācijas procesā jāatbild arī uz jautājumu, vai Latvijas valsts turpmāk paliks aviokompānijas kontrolējošais īpašnieks. Vienlaikus valdība uzsvēra, ka tobrīd vēl nebija pieņemts galīgais lēmums par uzņēmuma nākotnes kapitāla struktūru.
People of the Baltics – meet your new airBaltic owners: Polus Capital and Klirmark Capital.
Here’s what I think will happen.
Rough balance sheet of today (guesstimate):
Equity (250)
Senior bonds 395
Oth borrowing 140
Leases 915
Other op liab 420
Cash 30— Baltic Capital Investments (@OMXBB_Explorer) September 4, 2026
