Ko iesākt ar ābolu kalniem? Šogad tie daudziem kļuvuši par problēmu – idejas, kā augļus izmantot, nevis izmest 0
Daudziem Latvijas dārzu saimniekiem šoruden problēma – ābolu ir tik daudz, ka vairs nav skaidrs, kur tos likt. Kamēr skaistākie nonāk augļu traukā vai pagrabā, zem ābelēm ik dienu sakrājas jaunas kritušo ābolu kaudzes. Īpaši ražīgā gadā pat dažas ābeles ģimenei var saražot vairāk augļu, nekā iespējams apēst vai pārstrādāt.
Tieši ar šādu jautājumu sociālā tīkla “Facebook” grupā “Dārzs visiem” vērsās kāda dārza saimniece. Ģimenei ir tikai četras ābeles, tomēr kritušo augļu jau bijusi pilna ķerra un vēl ne visi salasīti. “Ko var darīt ar nokritušajiem āboliem? Mums to ir daudzum daudz,” viņa jautāja citiem dārzkopjiem.
Diskusija izvērtās plaša, un ideju netrūka. Apkopojām praktiskākās.
Vispirms – šķirošana
Ja ābolu ir ļoti daudz, vispirms nevajadzētu visu samest vienā kaudzē. Ēšanai un pārstrādei derīgos augļus labāk nodalīt no stipri sapuvušajiem, pelējušajiem un slimību skartajiem.
Pat zemē nokritis ābols ne vienmēr ir metams ārā. Ja tas ir tikai sasists vai ar nelielu bojājumu, bojāto vietu var izgriezt un augli izmantot sulai, ievārījumam, biezenim vai tūlītējai gatavošanai.
Arī diskusijas autore pēc saņemtajiem padomiem secināja, ka nākamreiz ābolus šķiros rūpīgāk – labākos vedīs sulas spiešanai vai piedāvās citiem, bet bojātākajiem meklēs citu pielietojumu.
Sula – viens no vienkāršākajiem risinājumiem lielam daudzumam
Ja ābolu ir nevis spainis, bet vairāki maisi vai pat ķerras, viens no praktiskākajiem risinājumiem ir sulas spiešana.
Veselos un nebojātos augļus var vest uz tuvāko sulu spiestuvi. Daudzviet iespējams ābolus ne tikai izspiest, bet sulu arī pasterizēt un sapildīt maisos vai kastēs, lai tā glabātos ilgāk. Šāda ideja diskusijā izskanēja vairākkārt.
Tas ir īpaši izdevīgi tad, ja svaigus ābolus ģimene nespēj patērēt, bet izmest labu ražu negribas.
Žāvēti āboli ziemai
Vēl viens veids, kā ievērojami samazināt ābolu kalnu, ir žāvēšana.
Ābolus sagriež plānās šķēlēs un žāvē pārtikas žāvētājā, cepeškrāsnī zemā temperatūrā vai citā labi vēdināmā vietā. Rezultātā no vairākiem kilogramiem svaigu augļu paliek salīdzinoši neliels daudzums produkta, ko ziemā var ēst kā uzkodu, pievienot putrām vai izmantot desertos.
Diskusijā žāvēšana minēta līdzās kompotiem, ievārījumiem un sulai kā viens no klasiskajiem veidiem, kā saglabāt ražu.
Ābolu biezenis un “pastila”
Ja mājās ir blenderis un žāvētājs, no āboliem var pagatavot arī augļu pastilu.
Ābolus nomizo vai izgriež bojātās vietas, sablendē biezenī un plānā kārtā izklāj žāvēšanai. Pēc vēlēšanās var pievienot kanēli vai nedaudz medus.
Diskusijā izskanēja arī ideja sablendēt augļus un sasaldēt nelielās porcijās, lai vēlāk izmantotu desertiem vai citiem ēdieniem.
Ievārījums, kompots, štrūdele – klasika joprojām darbojas
Ja ābolu nav tonnām, tos var pārvērst tradicionālajos ziemas krājumos.
Ievārījums, ābolu biezenis, kompots, pīrāgi un štrūdele ir vienkāršākie varianti. Īpaši piemēroti tam ir āboli, kas vizuāli vairs nav ideāli glabāšanai, taču pēc bojātās vietas izgriešanas joprojām ir labi ēšanai.
Šīs idejas diskusijā atkārtojās vairākkārt – no kompota un ievārījuma līdz štrūdelei.
Ābolu etiķis
Ja ir vēlme izmēģināt kaut ko citu, no āboliem var gatavot arī ābolu etiķi.
Tas ir viens no veidiem, kā izmantot augļus, kuri nav perfekti pēc izskata, taču joprojām ir veselīgi un bez puves. Diskusijā ābolu etiķis minēts līdzās vīnam, ievārījumam, žāvēšanai un kompotam.
Izlikt pie žoga – dažreiz vienkāršākais risinājums
Ne visiem ir laiks vārīt desmitiem burku ievārījuma vai spiest simtiem litru sulas.
Ja āboli ir labi, vienkāršs risinājums ir tos piedāvāt citiem. Kasti ar uzrakstu “Āboli – ņemiet!” var nolikt pie žoga vai ievietot sludinājumu vietējā iedzīvotāju grupā.
Diskusijā tika ieteikts arī ļaut interesentiem pašiem atbraukt un salasīt liekos ābolus, īpaši tad, ja saimniekam pašam vairs nav spēka ar ražu cīnīties.
Komposts – jā, bet nevajag vienā reizē sabērt tikai ābolus
Arī krituši āboli ir organiska masa un var nonākt kompostā.
Tomēr lielu daudzumu labāk sajaukt ar citiem materiāliem – nopļautu zāli, sausām lapām, zariņiem, augsni vai citu dārza biomasu. Diskusijā kāda dārza saimniece aprakstīja savu metodi: ābolu, zāles, pelnu un zemes vai kūdras kārtas tiek liktas pamīšus.
Ja augļi ir stipri slimi vai sapuvuši, tos nevajadzētu vienkārši izkaisīt pa dārzu, jo tā iespējams saglabāt un izplatīt slimību ierosinātājus.
Atsevišķa bedre bojātajiem āboliem
Ja bojāto augļu ir ļoti daudz, daudzi dārzu saimnieki izmanto vēl vienu tradicionālu metodi – izrok atsevišķu bedri, sezonas laikā tajā ber nederīgos augļus un beigās aizber ar zemi.
Arī sociālā tīkla diskusijā šis bija viens no biežāk pieminētajiem risinājumiem.
Tas var būt praktiskāk nekā pārpildīt parasto komposta kasti ar desmitiem kilogramu augļu vienlaikus.
Vai dot dzīvniekiem?
Veselus ābolus mēdz piedāvāt cilvēkiem, kuri tur mājlopus vai mājputnus. Diskusijā pieminētas gan vistas, gan iespēja piedāvāt ābolus kaimiņiem, kuriem ir dzīvnieki.
Taču te svarīgi vispirms vienoties ar dzīvnieku īpašnieku – dažādiem dzīvniekiem piemērots atšķirīgs barības daudzums. Sapuvušus un pelējušus augļus dzīvniekiem dot nevajadzētu.
Ko labāk nedarīt?
Pāri palikušos ābolus nevajadzētu vest uz mežu vai vienkārši izbērt svešā teritorijā. Tas, ka produkts ir bioloģiski noārdāms, nenozīmē, ka no tā drīkst atbrīvoties jebkurā vietā.
Arī diskusijā īpaši tika atgādināts – ja augļi vairs nekam nav izmantojami, risinājums ir komposts vai cita tam paredzēta vieta, nevis mežs.
Var pajautāt arī pašvaldībai vai savam atkritumu apsaimniekotājam, vai tuvumā pieņem dārza un bioloģiskos atkritumus.
