Esat pamanījuši, ka veci cilvēki smaržo citādi? Izrādās, šī smarža parādās jau salīdzinoši agrā vecumā 0
Iespējams, esat kādreiz pamanījuši, ka gados vecākiem cilvēkiem ir raksturīga citāda ķermeņa smarža. Dažkārt to mēdz saistīt ar nepietiekamu higiēnu, tomēr šādam pieņēmumam nav pamata. Īpašais aromāts ir saistīts ar dabiskām pārmaiņām, kas cilvēka organismā un ādā notiek līdz ar novecošanu.
Viena no būtiskākajām lomām šajā procesā ir ķīmiskajam savienojumam 2-nonenālam. Tas veidojas, oksidējoties noteiktiem taukiem uz ādas virsmas. Cilvēkam novecojot, mainās ādas lipīdu sastāvs, un palielinās noteiktu taukskābju oksidēšanās.
Tā rezultātā veidojas vairāk 2-nonenāla, kas arī piešķir ķermeņa smaržai raksturīgo niansi.
Tātad runa nav par to, ka cilvēks būtu kļuvis nekopts vai mazāk rūpētos par savu ķermeni. Smaržas izmaiņas lielā mērā ir saistītas ar fizioloģiskiem procesiem, kurus nav iespējams vienkārši “nomazgāt”.
Tas var sākties jau ap 40 gadu vecumu
Un te slēpjas viena no pārsteidzošākajām šī stāsta detaļām. Raksturīgais savienojums 2-nonenāls nav sastopams tikai ļoti veciem cilvēkiem.
Japānā 2001. gadā veikts pētījums, kurā piedalījās cilvēki vecumā no 26 līdz 75 gadiem, atklāja, ka 2-nonenālu uz ādas var konstatēt jau aptuveni no 40 gadu vecuma.
Tas gan nenozīmē, ka pēc 40. dzimšanas dienas cilvēka ķermeņa smarža pēkšņi mainās. Drīzāk šis ir pakāpenisks process, kas laika gaitā kļūst izteiktāks.
Ādas novecošana ietekmē tās sastāvu un darbību, un šīs pārmaiņas var atspoguļoties arī ķermeņa dabiskajā aromātā. Līdzīgi kā mainās ādas elastība, matu struktūra vai hormonu darbība, mainās arī procesi, kas ietekmē ķermeņa smaržu.
Vai šī smarža patiešām vienmēr ir nepatīkama?
Interesanti, ka priekšstats par gados vecāku cilvēku ķermeņa smaržu ne vienmēr sakrīt ar to, ko cilvēki patiesībā sajūt.
2012. gadā veiktā pētījumā 41 jaunam pieaugušajam tika lūgts novērtēt dažādu vecuma grupu cilvēku nēsātu apģērbu smaržu. Pētījumā salīdzināja 20–30, 45–55 un 75–95 gadus vecu cilvēku smaržas.
Pētījuma rezultāts bija visai pārsteidzošs, vecāko cilvēku smarža netika novērtēta kā nepatīkamākā. Gluži pretēji – 75–95 gadus veco cilvēku smarža tika raksturota kā mazāk intensīva un mazāk nepatīkama nekā divu jaunāko grupu aromāts.
Tas nozīmē, ka pats jēdziens par “veca cilvēka smaržu” var būt arī kultūras un personiskās pieredzes jautājums, nevis tikai objektīvs vērtējums par to, cik patīkams vai nepatīkams ir konkrētais aromāts.
Vai no tās iespējams atbrīvoties?
Pilnībā novērst ar novecošanu saistītās ķermeņa smaržas pārmaiņas nav iespējams, jo tās izraisa dabiski procesi organismā. Tomēr ir lietas, kas var palīdzēt aromātu padarīt mazāk izteiktu.
Svarīga, protams, ir regulāra personīgā higiēna, kā arī tīrs apģērbs un gultasveļa. Taču šajā gadījumā mazgāšanās nav domāta kā ārstēšana, tā palīdz samazināt uz ādas un auduma uzkrāto aromātu, nevis aptur paša 2-nonenāla veidošanos.
Ne mazāk svarīgi ir regulāri vēdināt telpas, jo ķermeņa aromāts laika gaitā var uzkrāties arī apkārtējā vidē.
Tirgū pieejami arī dažādi produkti, kas sola neitralizēt šo specifisko aromātu. Piemēram, atsevišķās valstīs populāras ir ziepes un citi kopšanas līdzekļi ar hurmas jeb persimonu ekstraktu. Tiem piedēvē spēju samazināt ar 2-nonenālu saistīto smaržu, tomēr šādu produktu efektivitātei vēl nav pietiekami daudz pārliecinošu zinātnisku pierādījumu.
Arī dzīvesveidam var būt nozīme
Tā kā 2-nonenāls veidojas oksidācijas procesā, uzmanība tiek pievērsta arī dzīvesveidam un uzturam. Tomēr šajā jomā vēl nepieciešami papildu pētījumi, tāpēc nevajadzētu uztvert konkrētu diētu vai produktu kā garantētu veidu, kā novērst ķermeņa smaržu.
Vispārējai veselībai par labu nāk daudzveidīgs uzturs, kurā ir pietiekami daudz augļu un dārzeņu, kā arī nesmēķēšana un ādas aizsargāšana no pārmērīgas saules iedarbības.
Būtiskākais ir saprast, ka ķermeņa smaržas izmaiņas līdz ar vecumu pašas par sevi nenozīmē sliktu higiēnu. Tāpat kā citas ar novecošanu saistītas pārmaiņas, arī šis process ir daļa no organisma dabiskās novecošanas.
Tāpēc nākamreiz, kad pamanāt, ka kādam gados vecākam cilvēkam ir raksturīgs citāds aromāts, nevajadzētu automātiski secināt, ka viņš par sevi nerūpējas. Iemesls, visticamāk, meklējams nevis vannasistabā, bet gan tajā, kā laika gaitā mainās mūsu āda.
