Nerunāsim kā švauksti! “LA” lasītāja viedoklis 14
Ikdienā bieži klausoties Latvijas radio un skatoties Latvijas televīziju, rodas bažas par mūsu skaistās latviešu valodas nākotni.
Intervijā “LA” filoloģijas doktore Dita Liepa sacīja: “Man patīk, ka “anglisti” pasmejas par latviešu valodas angliskošanu.”
Agris Liepiņš 28. janvāra numurā atgādināja: “Lietot valsts valodu un savstarpēji sazināties latviski ir valsts iedzīvotāju pašcieņas jautājums.”
Ina Druviete raidījumā “Krustpunkts” uzsvēra: ”…jāpārdomā sacītā saturs un forma…”
Pasmiesimies par valodas angliskotājiem, kuri vienā teikumā uzbāzīgi un pilnīgi nevajadzīgi vairākkārt lieto norādāmo vietniekvārdu “šis” un vietas apstākļa vārdu “te” – “šis te”!
Lūk, “šistētāju” nejēdzību piemēri:
LTV1 žurnālists D. Valdnieks intervijā ar J. Dūklavu teica: “Šīs te mēslu bedres.” “Te” – tātad Dāvim zem galda?
“Šī te banka “Citadele”,” teica Aidis Tomsons. Vai te – studijā?
Latvijā neloģiski skan arī teikums: “Šie te Briseles ierēdņi.”
Skolā bērniem neiemācīs latviešu literāro valodu, ja izglītoti “šistiņi” televīzijas un radio pārraidēs kropļos mūsu labskanīgo valodu.
Diemžēl arī ļoti izglītoti cilvēki joprojām “lēmumus iznes” (ar nestuvēm), “pasākumus izved” (ar ķerru), “dalību ņem” (ar varu), saikļa “ka” vietā lieto laika apstākļa vārdu “kad” (uzsvērti – “kadē”).
Mūsdienu latviešu valoda ir piesārņota ar visādiem angļu -ingiem, -lingiem: mobings, bosings, skrīnings, monitorings.
Asprāši jau ir latviskojuši vārdu “monitor-ēšana” (labu apetīti!).
Skrīnings asociējas ar kaut ko riebīgu, jo senču valodā “skrīnis” nozīmēja “dubļu bedre”.
Vēl daži muļķības piemēri.
Ja TV reklāmā rakstīto “Golden Nuss” (vācu šokolāde “Zelta rieksts”) lasa kā “golden nas”, tad vācu valodas pratēji sadzird “zelta šķidrums”, jo “nass” vāciski ir slapjums, šķidrums. Makaroni “Gallina Blanka” krieviskoti par “Gaļinu”.
Neatbalstīsim “švaukstu” un “jefiņu” ēru latviešu valodā!
Ādolfs Kristapsons
Inčukalna novadā
