Aiga Grasmane, Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore.
Aiga Grasmane, Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore.
Arhīva foto

“Netaisnība, ko valsts iestādes izliekas neredzam!” Grasmane par mežu īpašnieku atņemtajām tiesībām 30

“”Latvijas Vēstneša” portālā mēs redzam, ka katru otro, trešo vai ceturto dienu kāds īpašnieks saņem spriedumu par to, ka viņam tiek atņemtas saimniekošanas tiesības savā īpašumā. Mēs gadiem sakām, ka šī netaisnība ir jāizbeidz, bet mūsu valsts iestādes izliekas mūs nedzirdam,” RīgaTV 24 raidījumā “Saimnieks.Zeme.Valsts” mikroliegumu uzlikšanas netaisnību komentēja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (MIB) izpilddirektore Aiga Grasmane.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Šī mikroliegumu problēma, pēc Grasmanes teiktā, vēl vairāk saasinājās ar mazā ērgļa aizsardzības projektu, kura ietvaros bija uzdevums atrast 500 mikroliegumus. “Es domāju, ka tas jau sen ir izdarīts un pārsniegts, bet mikroliegumu veidošana vēl joprojām turpinās”.

Kā zināja teikt Latvijas meža īpašnieku biedrības izpilddirektore, Skandināvijas valstīs esot speciālas programmas, kur valsts nāk ar piedāvājumu meža īpašniekiem, slēdzot līgumus uz 10 vai 20 gadiem, saimniekojot tā, lai dabas vērtības tiktu saglabātas un šajā situācijā ieguvēji ir visi.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Dabas vērtības tiek saglabātas, īpašnieks ir saņēmis taisnīgu kompensāciju, nevalstiskās vides organizācijas, meža īpašnieki un valsts ir apmierināti. Šī sistēma strādā. Zviedrijā ir līdzīgi – tiek slēgti līgumi, kur meža īpašnieks saņem kompensāciju meža vērtības lielumā un vēl 25% klāt”.

Pie mums situācija esot pavisam citādāka un valsts, sakot, ka tas ir sabiedrības interesēs, “apzog savus cilvēkus”. “Kāpēc būtu jāatņem meža īpašniekam viņa saimniekošanas tiesības, kāpēc mēs nevaram izvēlēties citas metodes, kā, piemēram, sargāt mazo ērgli, jo tādas metodes ir un tās tika iestrādātas sugas aizsardzības plānā. Dabas aizsardzības pārvalde vienpersoniski šo priekšlikumu svītroja un tā pie mums notiek šī sadarbība,” skarba atziņās ir Grasmane.

Grasmane raidījumā norādīja, ka valsts iestādes neuzņemas atbildību, lai līdzsvarotu visu pušu intereses, bet vienkārši pasaka, ka šī esošā sistēma netiks sagrauta: “mums neinteresē jūsu piedāvātā sadarbības sistēma, mēs turpināsim šo vardarbīgo metodi pret meža īpašniekiem”.