Foto: Pixabay

“Atver logu, izvēdini istabu!” Slikts gaiss nogalina 12 reižu vairāk nekā avārijas uz ceļa 4

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
TV24
Slaidiņš: Karš beigsies tikai divos gadījumos. Viens – ja Putinam iedotu ielūgumu uz Kobzona koncertu 275
Lasīt citas ziņas

No piesārņota gaisa Latvija ik gadu zaudē apmēram 12 reižu vairāk cilvēku nekā ceļu satiksmes negadījumos. Iestājoties aukstajam laikam un tagad arī koronavīrusa dēļ, diennakts lielāko daļu pavadām savos mājokļos. Kāds ir gaiss, kuru elpojam, un lielākie draudi tā kvalitātei? Atbildes sniedz Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Veselības inspekcijas mājas lapā norādīts, ka cilvēks savā mājoklī var būt pakļauts apmēram 100 dažādu bīstamu vielu ietekmei, bet pētījumu par iekštelpu gaisa kvalitāti ir maz. Mana vecmāmiņa droši vien pasmietos un teiktu – atver, meitiņ, logu!

CITI ŠOBRĪD LASA

To varētu darīt, bet godīgi atbildēsim uz jautājumu – cik Latvijas iedzīvotāju konsekventi un mērķtiecīgi reizi stundā uz piecām minūtēm atver logu. Neredzu tos milzum daudzos logus vaļā! Katrs jūsu lasītājs lai padomā, kāda viņa mājoklī ir ventilācija, – vai virtuves gaisa šahta nav aizbūvēta ar tvaika nosūcēju, vannas istabas lūciņa aizaugusi, bet līdz ar jaunajiem pakešlogiem zudusi dabiskā ventilācija, ko padomju laikā nodrošināja ne pārāk hermētiskie logi.

Vai cilvēkus uztrauc gaisa kvalitāte, viņi zvana uz jūsu institūtu pēc padoma?

Ivars Vanadziņš.
Foto: Ieva Leiniša/LETA


Zvanus saņemam pastāvīgi. Nesen kāds gados vecāks kungs sūdzējās, ka gaisu viņa dzīvoklī bojājot jaunā sekcija. Nopirkuši ne jau to lētāko – par 1200 eiro Polijā ražotu, bet smirdot tā, ka sievai, kas esot alerģiskāka un jutīgāka, jāklepo un naktī nevarot gulēt. Pensionāru pāris jutās tik nelaimīgs par pirkumu, ka gribēja veikt gaisa kvalitātes mērījumus.

Izmērījāt?

Viņi pagaidām domā, vai to var atļauties, bet vēl ir cita problēma, par ko brīdināju, – mēs izmērīsim, bet ko viņi tālāk ar šiem mērījumiem darīs, jo Latvijā nav noteikti normatīvie lielumi tieši iekštelpu gaisa kvalitātei mājokļos. Vērsīsies ar pretenziju pret ražotāju, bet viņš prasīs – kuru pantu jūsu likumā esmu pārkāpis?

Kas notiks ar pensionāriem, vai no mēbeles nevajadzētu atbrīvoties?

Skaidrs, ka pēc gada tā vairs nesmirdēs, jo vielas izgaro, bet kādu iespaidu atstās uz viņu veselību…

Kad mājoklim iegādājamies jaunas mēbeles, paklājus, liekam uz grīdas lamināta segumu, kas nav pašas labākās kvalitātes vai kura ražotājs krāpies, no tiem var izdalīties ļoti daudz un dažādi gaistošie savienojumi. Mēbelēm visbiežāk tie ir fenoli un formaldehīdi, kas atzīti par kancerogēno vielu. Eiropā mēģina panākt, lai mēbeļu plāksnēs fenolu un formaldehīdu sveķu būtu arvien mazāk un tos aizvietotu ar videi draudzīgākiem alternatīviem materiāliem.

Reklāma
Reklāma

Mūsu ģimenē bija gadījums, kad pēc meistara ieteikuma griestus nostiprinājām ar īpašu materiālu, bet pēc remonta meita katru rītu modās ar apsārtušām acīm.

Manam kolēģim pēc remonta sākās alerģija no krāsas, kas bija atzīta par labu, taču materiāla drošības datu lapā ražotājs bija norādījis, ka tā pilnībā sacietē 30 dienās. Tas nozīmē, ka vēl mēnesi notiek ķīmiski procesi, izdalās šķīdinātāji, kas tiek pievienoti arī ūdenī šķīstošajām krāsām. Pēc remonta istabā nevajadzētu ievākties mēnesi, bet turēt to tukšu un vēdināt; ja nākamajā dienā tur guļam, nav ko brīnīties, ka parādās kāda alerģija. Ar alerģiskajiem materiāliem jāatceras viens princips – nevis vairāk vai mazāk, bet – jā vai nē. Līdzīgi kā ar pārtikas produktiem – pietiek ar vienu riekstu vai maizes riku, ja ir alerģija, būs reakcija.

Prātā nāk 1. septembris, kad skolas parasti smaržo pēc svaigas krāsas.

No ārsta viedokļa skaties un brīnies, kurš tur ir vājprātīgais, varbūt tas tāpēc, ka daudziem skolā nav mācīta ķīmija? Gaisa kvalitāte ir īpatnēja lieta, jo negatīvās sekas var parādīties tikai pēc kāda laika, pat pēc 10 gadiem, tāpēc bieži vien tās netiek saistītas ar cēloni, t.i., sliktu gaisa kvalitāti. Pēdējā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā gaisa kvalitāte Eiropā norādīta kā problēma nr. 1. Pāri par 400 tūkstošiem cilvēku katru gadu priekšlaikus mirst no slikta gaisa, vairāki desmiti tūkstošu – no iekštelpu gaisa kvalitātes.

Kāda aina ir Latvijā?

No piesārņota gaisa gadā zaudējam ap 1700 cilvēku, kas ir 12 reizes vairāk nekā ceļu satiksmes negadījumos, kam tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Kad iepriekšējā Saeimā veidoja jauno ēku siltināšanas programmu un deputāts Einārs Cilinskis mēģināja panākt, lai līdzīgi kā Igaunijā tajā iekļauj prasību, ka siltināšana nedrīkst notikt bez ventilācijas, uz semināru, kuru organizējām kopā ar Ārstu biedrību, atnāca precīzi viens deputāts un parlamentārais sekretārs. Jau 15 gadus cenšamies pārliecināt Veselības ministriju, ka Latvijā tāpat kā ASV, Kanādā un atsevišķās Eiropas Savienības valstīs jāpieņem normas tādām piesārņojošām vielām kā formaldehīds un citiem gaistošiem organiskiem savienojumiem, kas izdalās no krāsām un lakām, arī mikrobioloģiskajam piesārņojumam, bet joprojām nav rezultātu! Arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam par iekštelpu gaisa kvalitāti nav nekā daudz. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veido jaunās vides pamatnostādnes, bet neesmu īsti drošs, vai sadaļā “Gaisa kvalitāte un piesārņojums” būs iekļauta iekštelpu gaisa kvalitāte. Par apkuri esam sadzirdēti, bet izpratnē par iekštelpām, arī mitrumu un sēnītēm nav vēl sasniegts pietiekams brieduma līmenis.

Kas ir pats svarīgākais, ko paši varam darīt savos mājokļos?

Vai notiek gaisa apmaiņa, vai strādā ierīkotā ventilācija, ja tādas nav – atceramies regulāri izvēdināt telpas, noteikti no rīta un pirms gulētiešanas. Kā gatavojam ēst, kurinām mājokli? Kas tie ir par materiāliem, ko ienesam mājoklī, kaut ko jaunu nopērkot vai remontējot. Ja mēbele ir no skaidu plāksnēm – kur tās ražotas, ko varētu izdalīt. Ja pērkam paklāju, padomājam, vai tiešām to vajag. Manas kolēģes pētījumā par biroju gaisa kvalitāti atklājās, ka gaisa kvalitāte ir sliktāka telpās ar paklājiem. Kā un ar ko uzkopjam telpas – vai izmantojam mazāk kaitīgos, t.s. “eko” tīrīšanas līdzekļus un ievērojam ražotāja norādes. Kovida apstākļos, kad pastiprināti dezinficējam virsmas un rokas, vēdināšana ir īpaši svarīga. Kad gaisa apmaiņa telpās ir tuvu nullei, lielākā daļa tīrīšanas līdzekļu paliek gaisā vai uz virsmām un pēc tam nonāk plaušās, jo vielu nezūdamības likums attiecas arī uz tiem.

Kas ietekmē iekštelpu gaisa kvalitāti

* Mikroklimats – gaisa temperatūra, relatīvais mitrums, kustības ātrums. Optimāls mikroklimats nodrošina optimālu cilvēka organisma siltumapmaiņu ar vidi un tā normālu darbību.

* Ārējais gaisa piesārņojums – satiksmes izplūdes gāzes, rūpniecības izmeši, izplūdes no krāšņu dūmeņiem u.c.

* Iekštelpu piesārņotāji – gāzes pavardi, kamīni un krāsnis telpu apdares materiāli, mēbeles u.c.

* Cilvēku darbība – smēķēšana, sadzīves ķīmijas produktu un kosmētikas lietošana, ēdiena gatavošana, telpu uzkopšana.

* Bioloģiskais piesārņojums – mājas putekļu ērcītes, pelējuma sēnes, mājdzīvnieku spalvas un izdalījumi, infekciju slimību ierosinātāji u.c.

Avots: Veselības inspekcija

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.