Neticiet viņiem! Sirdi plosošs stāsts par okupantu nolaupīto ukraiņu zēnu, kuram izdevies atgriezties mājās 0
Krievijas karavīri 16 gadus veco Aleksu nolaupīja no mājām Hersonā un aizveda uz Krimu, kur kara nometnē viņš tika pakļauts militārai apmācībai, propagandai un izolācijai. Pusaudzis vācu uzdevumam “Bild” atklāj, kādas šausmas piedzīvojis, kamēr viņa ģimene pat nezināja, kur viņš atrodas.
Šobrīd Aleksam (vārds mainīts) ir deviņpadsmit gadu, taču 2022. gada 8. oktobrī, kad Krievijas spēki viņu aizveda no dzimtās Hersonas, viņam bija tikai sešpadsmit.
“Es biju viens pats mājās, pulksten bija ap desmitiem no rīta.
Pēkšņi manā istabā ienāca Krievijas karavīri ar ieročiem.
Viņi teica: ‘Tev ir pusstunda, savāc savas mantas, mēs dodamies uz Krimu’,” izdevumam stāsta Alekss.
Tolaik viņam vēl nebija telefona, bet doma atstāt vecākiem zīmīti ienāca prātā daudz vēlāk. “Es biju panikā,” viņš atceras.
Alekss kopā ar simtiem citu pusaudžu tika aizvests uz Krimu. Jau pirmajā vakarā bērniem izdalīja Georga lentītes.
Nometnē diena parasti sākās ar Krievijas himnu un karoga pacelšanu, kam sekoja mācību stundas, kurās par Ukrainu runāt bija kategoriski aizliegts, un sarunāties drīkstēja tikai krieviski.
Šajā vietā pusaudžus gatavoja karam: ierastās matemātikas vai vēstures vietā bija militārā apmācība, sporta nodarbības un šaušana.
Vecāko klašu audzēkņiem pat lika apsargāt kontrolposteņus un šim nolūkam izsniedza ieročus.
Tikai pēc pusotra mēneša gūstā Aleksam pirmo reizi atļāva pa telefonu sazināties ar vecākiem: “Mana mamma neprātīgi raudāja. Viņa tik ilgi nezināja, kur es esmu.”
Šādas sarunas bija retums – labākajā gadījumā reizi vai divas mēnesī. Laikā, kamēr Alekss atradās Krimā, pasaulē nāca viņa mazā māsa.
Līdztekus militārajai apmācībai Alekss tika pakļauts arī pastāvīgai propagandai.
“Mums atkal un atkal stāstīja: ja atgriezīsieties Ukrainā, jūs spīdzinās. Neviens jūs tur negaida. Jūs esat aizmirsti.”
Par smagākajiem pārdzīvojumiem Alekss gandrīz nerunā vien īsi piemin, ka pavadījis septiņas dienas izolatorā, piespiedu kārtā ievietots psihiatriskajā slimnīcā un pakļauts medicīniskām manipulācijām bez viņa piekrišanas.
Tikai pēc astoņiem mēnešiem viņa mātei, sadarbojoties ar organizāciju “Save Ukraine”, izdevās atgūt dēlu.
Pašlaik Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā dzīvo aptuveni 1,6 miljoni ukraiņu bērnu, un teju 20 000 ir aizvesti uz Krieviju.
Alekss šiem bērniem vēlas teikt: “Nepadodieties. Neticiet meliem. Ukraina jūs gaida – tāpat, kā gaidīja mani.”
