Valdis Krastiņš: Kamēr Maskavā un Pekinā berzē rokas, Rietumu pasaule palikusi bez sava varas centra un drūp 2
Valdis Krastiņš. “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības samits ieilga piecas dienas, dalībnieki strīdējās par ekonomikas atveseļošanai paredzētās naudas apmēriem un sadales principiem. Nav jau nekā jauna!
Bet šoreiz Covid-19 strauji izplatās pasaulē, aptverot miljonus saslimušo un simtus tūkstošus mirušo. Vai ir laiks kaulēties? Vai nav enerģiski jādarbojas pie sērgas apkarošanas un uzveikšanas? Tā vietā Eiropa birdina nost pa ķieģelim no savas celtnes.
Un arī citur pasaulē ir juceklis, ko radījuši savai vietai un varai neatbilstoši vadītāji, – visi, kuri seko līdzi pasaules norisēm, zina, par kuriem runāju.
Bet demokrātiskais liberālisms, kurš ilgus gadus bijis pamatā t. s. Rietumu pasaules sasniegumiem, kļuvis nepopulārs, tā vietā nāk nacionālisms un populisms. Rietumu pasaule šķobās un grīļojas…
Bet Maskavā un Pekinā sēž divi vīri, klusiņām vēro un berzē rokas, arvien spēcīgāk izmantojot Rietumu nevarību. Tieši tādēļ Ķīna atļaujas pārkāpt savā laikā noslēgto vienošanos par Honkongas statusu un ignorēt bezspēcīgos britu protestus.
Tādēļ skarbā rīcība pret islāmticīgo minoritāti uiguriem Ķīnas iekšienē, tādēļ arvien kāpinātā naidīgā attieksme pret Taivānu. Tā ir savas varas apziņa un nebūt nav kaut kāda nepārdomāta rīcība – tieši otrādi. Pekina apzinās, ka Rietumu pasaule palikusi bez sava varas centra un drūp.
Esmu pārliecināts, ka redzēsim tālākus Pekinas varas apstiprinājumus.
Eiropā klusu un neatlaidīgi darbojas Maskava, irdinot, sakūdot, izmantojot strīdus un nesaprašanās eiropiešu vidū. Krievijas resursi ir daudz mazāki par Ķīnas iespējām, bet tiek izmantoti mērķtiecīgi. Krievijas spējīgie hakeri ir gatavi iejaukties Rietumu interneta tīklos, vajadzības gadījumā izraisot pilnīgu haosu praktiski visās dzīves un aizsardzības jomās.
Te būtu vajadzība pēc spēcīgām un kopējām kiberaizsardzības sistēmām, kuras veidojas gausi un ar grūtībām. To Maskava laiku pa laikam atgādina ar dažiem žestiem – piemēram, ar indēšanu Lielbritānijā, ar iejaukšanos vēlēšanu norisē dažādās valstīs.
Ar melīgiem paziņojumiem par Baltijas valstu “brīvprātīgo” pievienošanos PSRS 1940. gadā.
Maskava vingrina un izstaipa savus muskuļus, pagaidām vēl pavājus, bet… Un te nu mēs pienākam pie mūsu valsts eksistences pamatiem. Tie ir balstīti Rietumu vienotībā un gatavībā pretoties mēģinājumiem jautājumus risināt ar militāro spēku.
Ne mirkli nešaubos par mūsu armijas vēlmi un gatavību aizstāvēt Latvijas valsti un tās neatkarību, bet ja mēs paliktu vieni… Diemžēl notikumi Ukrainā nav iedrošinoši, Maskava pievākusi Krimu un izveidojusi vasaļvalstiņas Donbasā. Un Rietumeiropa nebūt nav vienprātīga šo izrīcību nosodījumā: Maskava ieguvusi punktus sev par labu! Kā nekā gāze, nafta Itālijai, Spānijai, arī Vācijai… Vīriņš Maskavā sēd un smīn par mūsu nevienprātību.
Nevēlos kļūt par melno kraukli, kurš ķērc par tuvojošos nelaimi, bet situācija ir ļoti nopietna. Vai izdzīvosim?
Covid-19 plus Rietumu skaidri redzamā grīļošanās liek uzdot šo jautājumu. Es ļoti ceru, paļaujos uz mūsu dieviņu, uz mūsu tautu, uz mūsu kaimiņtautu sīkstumu.
