Noskaidrotas dzīvībai bīstamākās profesijas un nodarbes 5
Autors – Vilnis Ābele
Ir dažādi aprēķini, taču vidēji pasaulē katru gadu mirst 50–55 miljoni cilvēku. Atbilstoši ANO pētījumam pasaules attīstītajās valstīs ik gadu mirst 11,7 miljoni cilvēku, no kuriem 750 000 iet bojā vardarbīgā nāvē – ieskaitot ceļu negadījumus, 130 000 veic pašnāvību, savukārt pārējie galvenokārt ir dažādu slimību upuri. Iespējams, lasītājam būs interesanti uzzināt, ka, piemēram, 2000. gadā mūsu kaimiņvalstī Krievijā nomira 1 655 993 cilvēki…
Ogļrači un žurnālisti – visvairāk upuru
Civilo profesiju saimē par dzīvībai visbīstamāko pieņemts uzskatīt ogļrača profesiju. Piemēram, 1989. gadā, izraisoties sprādzienam kādā Serbijas ogļu šahtā, bojā gāja 90 cilvēku. Līdzīgs sprādziens 1990. gadā 500 metru dziļumā apraka 178 dienvidslāvu ogļračus. 1991. gadā gāzu izraisītā sprādzienā bojā gāja 147 ogļrači Ķīnā. Un tieši Ķīnā reģistrēta pagaidām vislielākā ogļu šahtu avārija cilvēces vēsturē, kas notika 1942. gadā, izraisot 1572 cilvēku bojāeju. ASV mūsu dienās ogļu šahtās katru gadu iet bojā 60–70 ogļraču, kas, starp citu, ir divreiz mazāk nekā pagājušā gadsimta 80. gados.
Īpaši augsti rādītāji šai jomā ir Krievijā, arī tās iepriekšējam pamatveidojumam PSRS. 1989. gadā šajā teritorijā gāja bojā vismaz 400 ogļraču, 1990. gadā – apmēram 500. Tikai vienā 1990. gadā bijušās padomju valsts ogļu ieguves šahtās vismaz 23 reizes uzliesmojis metāns, izraisot sprādzienus un pēkšņus ogļu, citu izrakteņu un gāzes izvirdumus, tostarp arī 38 liktenīgus nobrukumus un aizsprostojumus un 114 pazemes ugunsgrēkus.
