“Novērst triecienu mūsu zemniekiem!” Krištopans stāsta, kā cīnās par Latvijas zemnieku interesēm Eiropā 0
Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Parlamentā iespējams aizstāvēt tikai tad, ja izdodas veidot plašākas politiskās alianses. Tā, atbildot uz jautājumu, kā viņš Eiropā aizstāv Latvijas lauksaimniekus, norāda Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans.
Viņš uzsver, ka ir vienīgais Baltijas valstu pārstāvis Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā. Ne no Lietuvas, ne no Igaunijas tajā deputātu neesot. Krištopans skaidro, ka šajā komitejā tradicionāli ļoti spēcīgi pārstāvētas lielās Eiropas Savienības valstis, jo tām lauksaimniecība ir īpaši nozīmīga nozare.
Pēc viņa teiktā, Francijai, Vācijai, Itālijai un Spānijai ir lielas zemnieku un lauksaimniecības kopienas, tāpēc šīs valstis cenšas ieņemt būtisku vietu komitejas darbā. Tieši tādēļ mazāku valstu pārstāvjiem tur iekļūt un panākt savu pozīciju neesot vienkārši.
Krištopans norāda, ka iespēju strādāt Lauksaimniecības komitejā viņam devis politiskais spēks “Patrioti”. Viņš uzsver, ka viens deputāts pats par sevi nevar panākt daudz, taču situācija mainās, ja aiz viņa stāv lielāka politiskā grupa.
Viņaprāt, 85 deputātu atbalsts jau ir spēks, ar kuru var rēķināties. Krištopans uzsver, ka lauksaimniecības jautājumos “Patriotu” pozīcija gandrīz vienmēr sakrītot ar viņa un Latvijas zemnieku interesēm.
Vienlaikus viņš kritizē Latvijas valdības iepriekšējo nostāju atsevišķos jautājumos. Kā piemēru Krištopans min tā dēvēto “Mercosur” līgumu – brīvās tirdzniecības vienošanos starp Eiropas Savienību un Dienvidamerikas valstīm.
Viņš norāda, ka pats bijis kategoriski pret šo līgumu un arī “Patrioti” bijuši pret to, taču Latvijas valdības pozīcija esot bijusi atbalstoša. Krištopana ieskatā tas ir trieciens Latvijas zemniekiem.
Deputāts skaidro, ka Dienvidamerikā daudzi lauksaimniecības produkti tiek ražoti ar daudz vieglākiem nosacījumiem nekā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka šie produkti var būt konkurētspējīgāki pret Eiropas, tostarp Latvijas, zemnieku produkciju.
Viņš kā piemēru min arī bažas par modificētu pārtiku un citām prasībām, kas Dienvidamerikas ražotājiem var būt atšķirīgas. Krištopana ieskatā šāda konkurence rada papildu spiedienu uz Latvijas lauksaimniekiem, kuriem jau tā jāstrādā ar stingrākiem noteikumiem.
Krištopans uzsver, ka Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā kaut ko reāli panākt iespējams tikai sadarbībā ar Latvijas valdību. Ja Briselē viens signāls nāk no deputāta, bet cita pozīcija no valdības, Latvijas interesēm tas nepalīdzot.
Viņš pauž cerību, ka pēc vēlēšanām Latvijā būs nopietna valdība un premjers, ar kuru kopā varēs strādāt pie lauksaimniekiem būtiskiem jautājumiem. Viens no tiem ir vienotie platību maksājumi.
Krištopans uzskata, ka Latvijas zemniekiem būtu jāsaņem tādi paši platību maksājumi kā, piemēram, Vācijas zemniekiem. Viņa ieskatā šī ir viena no būtiskākajām tēmām, kur Latvijai Eiropas līmenī jāturpina cīnīties.
Nākamais lielais jautājums būs Eiropas Savienības nākamais septiņu gadu budžets. Krištopans norāda, ka Eiropas Komisija mēģina salikt kopā lauksaimniecības finansējumu ar kohēzijas fondu vienā kopējā ietvarā.
Viņš uzsver, ka pret šādu ieceri ir kategoriski noskaņots. Pēc Krištopana domām, tas radītu iekšējus strīdus katrā no 27 dalībvalstīm, jo dažādas nozares un reģioni savā starpā cīnītos par vienu finansējuma avotu.
Deputāts arī brīdina, ka šāda pieeja varētu samazināt maksājumus lauksaimniekiem. Viņa vērtējumā tieši cīņa par nākamo septiņu gadu budžetu būs viens no būtiskākajiem politiskajiem jautājumiem tuvākajā laikā.
Krištopans prognozē, ka īstā cīņa par budžetu sāksies rudenī un, visticamāk, nebūs ātri pabeidzama. Jaunajam budžetam būtu jāstājas spēkā no 2027. gada 1. janvāra, taču diskusijas par tā saturu var ieilgt.
Viņš secina, ka Latvijas lauksaimnieku aizstāvēšanai Eiropā nepieciešama ne tikai pārstāvniecība Briselē, bet arī skaidra un vienota Latvijas valdības pozīcija. Bez tās mazai valstij ir daudz grūtāk panākt, lai tās zemnieku intereses tiktu ņemtas vērā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas parlamenta politisko grupu “Patrioti Eiropai”. Eiropas parlaments neuzņemas atbildību par publikācijas saturu”
