Paprika uz lauka: kad jāsēj un kā jāmēslo, lai raža priecētu 2
Vēlos noskaidrot, kuras paprikas šķirnes ir piemērotas audzēšanai uz lauka. MĀRĪTE SMILTENES NOVADĀ
Sēt martā par vēlu
Kolekcionāre, kluba “Tomāts” biedre Maija Čerjaka stāsta, ka uz lauka var stādīt gan saldo, gan aso papriku, izvēloties zema auguma šķirnes.
Lai ražu iegūtu agrāk, paprika jāsēj jau februāra vidū. Darot to vēlāk, augļi izveidojas, taču tie var nepaspēt nogatavoties. Dīgšanai nepieciešama 25 °C temperatūra, šādos apstākļos jaunas sēklas sadīgst astoņās dienās. Parādoties dīgstiem, augus novieto gaismā un tiem nodrošina vismaz 12 °C temperatūru. Stādiņus no sākuma audzē mazos podiņos. Kad tie izauguši 15–20 cm augsti, tos pārstāda 1 l podos. Uz lauka papriku stāda, sākot no maija vidus, 40–50 cm attālumā citu no citas. Augus zemē stāda līdz dīgļlapām. Aukstajās naktīs piesedz ar agrotīklu, atbalstam stūros iedzenot mietus.
Paprikai patīk zirgu mēsli
Audzējot dārzā, paprikai piemeklē aizvējotu, saulainu vietu. Noēnojumā augi stīdzē, neveido spēcīgu augumu. Savukārt vietā, kur pūš stipri vēji, paprikām tiek noplēstas lapas, tās bieži nolūst. Papriku stādi obligāti jāpiesien pie atbalsta, vēlāk arī zari, jo no augļu smaguma tie var nolūst.
Paprikām piemērota irdena, auglīga, no daudzgadīgajām nezālēm tīra augsne. Blīvā, trūdvielām nabadzīgā smiltī tās negribēs augt. Augsnes ielabošanai var sajaukt kūdras substrātu ar zirgu mēsliem un iestrādāt lāpstas dziļumā, virsū uzkaisa pelnus. Šāds maisījums sildīs auga saknes un radīs labvēlīgus augšanas apstākļus. Augu stiprībai stādot pie saknēm var iekaisīt ēdamkaroti mikrobioloģiskā preparāta, piemēram, Trihodermīna vai Biomiksa.
Izmantojot pamatmēslojumā kūtsmēslus, paprikas var iztikt bez papildmēslošanas. Ja šāds organiskais mēslojums nav pieejams, tā vietā var izmantot biohumusu (slieku kompostu), bet tad gan augus vajag papildus piebarot reizi mēnesī, apvienojot laistīšanu ar mēslošanu. Var lietot gan zāļu vircu, gan minerālmēslus ar mikroelementiem, kas paredzēti tomātiem un šķīst ūdenī, piemēram, Schultz, Greenworld.
Papriku labāk laistīt ar siltu ūdeni, vēlams pirms pusdienām. Paprikai patīk mērens mitrums (augi cieš, ja tos tur peļķē). Āra apstākļos augļi aizmetas labi tieši gaisa mitruma dēļ.
Ražu var vākt pakāpeniski, parasti līdz septembra vidum. Sākoties aukstumam, nolasa visus augļus un nogatavina vēsā telpā. Neizaugušie, nenogatavojušies auglīši ātri vīst, tāpēc tie jāpārstrādā, piemēram, jāmarinē.
Ieteicamās šķirnes
Audzēšanai uz lauka piemērotas zema auguma šķirnes, tām pirmie augļi nogatavojas piecus mēnešus pēc sējas – jūlijā. Saldās paprikas sēklas dīgtspēju saglabā trīs gadus, pēc tam tā par 30% samazinās. Asajai paprikai sēklas ir derīgas pat piecus gadus. Sēklas var iegādāties kluba Tomāts rīkotajos pasākumos: izstādēs Dabas muzejā, sēklu gadatirgos, semināros un lekcijās.
Saldā paprika:
• Kumoss – uz lauka izaug vidēji 50 cm augsta, augļi mazi, gareni, oranži, ļoti ražīga šķirne.
• Pepo – izaug līdz 50 cm, augļi sarkani, apaļi kā ābolīši.
• Olīte – ap 50 cm, augļi sākumā olīvzaļi, vēlāk kļūst dzelteni.
• Karameļu – izaug 60 cm augsta, augļi brūni, kubveida.
• Ugunīgā – līdz 60 cm augsta, augļi melni, konusveida, sākumā aug uz augšu, nogatavojoties kļūst sarkani.
• Mačo – 50 cm augsta, augļi konusveida, sākumā violeti, vēlāk sarkani.
