“Krievijas agresija var sākties jau šonakt.” Ukrainas komandieris analizē, kā Baltijas valstis un Polija gatavojas iespējamām provokācijām 5
Polijas un Baltijas valstu politiskā vadība arvien skaidrāk apzinās, ka viens no veidiem, kā izvairīties no tiešas sadursmes ar Krieviju, ir būt maksimāli gataviem šādam scenārijam. Tā savā komentārā Ukrainas izdevumam “NV” raksta Ukrainas Bruņoto spēku 429. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes “Ahilejs” komandieris Jurijs Fedorenko.
Īpaša uzmanība pēdējā laikā pievērsta iespējamiem Krievijas mēģinājumiem sarīkot diversijas, tostarp operācijas, kurās Maskava varētu censties slēpt savu līdzdalību. Lietuvas amatpersonas iepriekš brīdinājušas par scenāriju, kurā uzbrukumiem varētu tikt izmantoti Krievijas sagrābti Ukrainas bezpilota lidaparāti. Šādas operācijas iespējamais mērķis būtu radīt apjukumu NATO valstīs par uzbrukuma patieso izcelsmi un nepieciešamo reakciju.
Baltijas valstis, kā vērtē eksperts, riskus uztver nopietni. Lietuva jau jūlijā nosūtīja militārpersonas palīgā speciālajiem spēkiem, lai pastiprinātu vairāku stratēģiski nozīmīgu objektu apsardzi. To vidū ir sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūra, naftas produktu terminālis, elektropārvades līnijas un hidroakumulācijas elektrostacija.
Arī Latvija pastiprinājusi kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Rakstā, atsaucoties uz “Reuters”, norādīts, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta arī Daugavas dambjiem un Inčukalna pazemes gāzes krātuvei.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns jau iepriekš uzsvēris, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā uz drošības riskiem jāraugās bez ilūzijām. Latvijai esot jādzīvo un jāgatavojas tā, it kā Krievijas agresija varētu sākties “šonakt”.
Igaunija tikmēr aizsardzības izdevumus palielinājusi līdz 5,4% no iekšzemes kopprodukta. Valstī plānota arī jaunas militāro sprāgstvielu ražotnes būvniecība un tiek palielinātas aizsardzības spējas, iesaistot brīvprātīgos.
Būtiska loma Igaunijas aizsardzības sistēmā ir Aizsardzības līgai jeb “Kaitseliit”. Raksta autors norāda, ka tajā pašlaik darbojas aptuveni 30 000 brīvprātīgo, kamēr profesionālajos Igaunijas bruņotajos spēkos ir aptuveni 7000 karavīru.
Līdzīgi procesi notiek Polijā. Polijas naftas un gāzes uzņēmuma “Orlen” vadība izvērtē alternatīvus gāzes importa loģistikas maršrutus gadījumam, ja ierastie piegādes ceļi teroraktu vai karadarbības rezultātā tiktu bloķēti.
Polijas militārie spēki vienlaikus pastiprina elektropārvades līniju drošību. Varšava šogad savas militārās rūpniecības stiprināšanā iegulda rekordlielus līdzekļus – gandrīz 44 miljardus eiro.
Polijas bažas vairojuši arī gadījumi, kad tās robežu šķērsojuši droni un raķetes. Valsts palielina bruņoto spēku skaitlisko sastāvu un attīsta militāro infrastruktūru. Sagatavots arī plāns muzeju, vēsturisko un kultūras vērtību evakuācijai gadījumā, ja sāktos plaša mēroga karadarbība.
Raksta autors secina, ka Polijas un Baltijas valstu politiskajā vidē nostiprinājusies atziņa – viens no efektīvākajiem veidiem, kā izvairīties no tiešas sadursmes ar Krieviju, ir demonstrēt maksimālu gatavību šādam scenārijam.
Vienlaikus autors uzsver, ka būtisks Krieviju atturošs faktors joprojām ir tās lielie zaudējumi karā pret Ukrainu. Tāpēc, viņaprāt, palīdzība Ukrainai un tās militāro spēju stiprināšana vienlaikus nozīmē arī NATO austrumu flanga aizsardzības stiprināšanu.
Autors īpaši norāda uz Ukrainas vajadzību pēc “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmu pārtvērējraķetēm un aicina Eiropas valstis, jo īpaši tās, kas atrodas Krievijas tuvumā, uz drošību raudzīties kā uz kopīgu uzdevumu.
“Ukrainas pretgaisa aizsardzība katru dienu un katru nakti aizsargā ne tikai Ukrainas, bet arī Eiropas debesis,” uzsver komentāra autors.
