Bijušais aizsardzības iepirkumu centra vadītājs ceļ gaismā dronu iepirkumu aizkulises – viņš jau iepriekš fiksējis iespējamas nelikumības 6
Latvijā iepriekš iegādātām pretdronu sistēmām neesot nopirkti to darbībai nepieciešamie lādiņi, intervijā aģentūras LETA raidieraksta rubrikā “Politiķi! Kas tas vispār bija?!” paziņojis Ministru prezidents Andris Kulbergs. Viņš situāciju raksturojis īsi – iekārtas esot iepirktas, bet lādiņus “aizmirsuši nopirkt”.
Kulbergs gan nav atklājis, par kuru konkrēto iepirkumu un sistēmām ir runa, kā arī nav nosaucis institūciju, kas būtu atbildīga par munīcijas neiegādāšanos. Tāpat viņš nav apstiprinājis, ka konkrētais iepirkums būtu veikts bijušā aizsardzības ministra Andra Sprūda laikā.
Uz šo ziņu reaģējis atvaļinātais brigādes ģenerālis Ervīns Kopeika, kurš savulaik vadīja Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru (VALIC). Kopeika VALIC vadīja līdz 2024. gadam. Viņš sazinājās ar LA.LV un atklāja lietas, kas iepriekš publiski nekur nav izskanējušas, taču to visu viņš esot gatavs pierādīt ar dokumentiem.
Portālam nosūtītajā vēstulē Kopeika izvirza virkni nopietnu apgalvojumu par to, kā savulaik organizēts kāds dronu iepirkums. Vienlaikus viņš īpaši uzsver – viņam nav zināms, vai tas ir tas pats iepirkums, par kuru tagad runājis premjers, taču jebkurā gadījumā tas atklājot sistēmas korumpētību.
2024. gada sākumā veicot dažādas pārbaudes iestādē viņš atklājis, ka ir viltota vesela virkne dokumentu – vairāki viltojumi jau noslēgtās (pasludināti uzvarētāji) iepirkumu lietās – kopā uz iepirkumu lietām trūcis vairāku simtu parakstu.
“Saistībā ar šodienas presē atspoguļoto aktualitāti par dronu iepirkumiem jau 2024. gada sākumā atklāju, ka man aiz muguras notika dronu iepirkumu konkursa apiešana jeb fiktīva tā organizēšana. Uzsāku pārbaudi. Iepirkumu departamenta direktore sarunā, kuru es ierakstīju, atklāti pateica, ka jau sen ir noskatīts konkrēts modelis jeb, citiem vārdiem sakot, notiek fiktīvs konkurss. Man atklāti paziņoja, ka rīkos atklātu konkursu, neskatoties uz tirgus izpētes rezultātiem, kurā nav jāpārbauda drošības prasības, jo tā viņai kaut kādā sarunā un e-pasta ieteikuši zinoši cilvēki. Es tam nepiekritu,” komentē Kopeika.
Viņš arī norāda uz domstarpībām par to, pēc kura likuma iepirkums būtu organizējams. Kopeika uzskatījis, ka dronu tehnisko parametru, tostarp izlūkošanas un citu militāro spēju dēļ, iepirkums jāveic atbilstoši Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumam (ADJIL), nevis Publisko iepirkumu likumam (PIL).
Pēc Kopeikas teiktā, no Aizsardzības ministrijas vadības bijis spiediens izmantot publiskā iepirkuma procedūru, kam viņš neesot piekritis un par to rakstiski vērsies ministrijā, lūdzot ministra lēmumu.
Kopeika apgalvo, ka pēc viņa atvaļināšanas iepirkuma tehniskie parametri esot mainīti tā, lai iepirkumu varētu veikt pēc Publisko iepirkumu likuma. Viņš izsaka pieņēmumu, ka tādējādi bijis iespējams izvairīties no noteiktām komersantu pārbaudēm un iegādāties iepriekš izraudzītu dronu modeli.
Tieši ar šo apstākli Kopeika tagad saista arī jautājumu par munīciju, taču tas ir viņa paša skaidrojums, nevis pierādīta saistība ar Kulberga minēto gadījumu.
Bijušais VALIC vadītājs uzsver, ka viņa rīcībā esot gan dokumentu kopijas, gan audioieraksti, ar kuriem viņš esot gatavs pamatot pausto.
Jāpiebilst, ka arī pret pašu Kopeiku iepriekš sākts kriminālprocess citā lietā. 2024. gada nogalē prokuratūra cēla apsūdzību bijušajam VALIC vadītājam un vēl diviem centra darbiniekiem par iespējamu dienesta viltojumu. Lieta saistīta ar apsūdzībām par dokumentu sagatavošanu ar atpakaļejošu datumu, lai norakstītu iztrūkstošus individuālās aizsardzības līdzekļus. 2025. gada sākumā lieta tika nodota Rīgas pilsētas tiesai.
Šodien dronu iepirkumu tēmu komentējis arī bijušais aizsardzības ministrs. LETA ziņoja, ka Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) izteikumi par to, ka Latvijā iepriekš iegādātām pretdronu sistēmām “aizmirsts” nopirkt nepieciešamos lādiņus, ir dezinformācija, aģentūrai LETA teica bijušais aizsardzības ministrs, Saeimas deputāts Andris Sprūds (P).
Sprūds norādīja, ka pretgaisa aizsardzības iekārtas tika iegādātas un nekādi lādiņi netika “aizmirsti”. Viņš skaidroja, ka runa esot par Latvijas uzņēmuma “Origin Robotics” pārtvērējdroniem, kurus testē un sāka iegādāties jau 2025. gada beigās.
Pēc Sprūda sacītā, lai pilnībā tos integrētu Latvijas pretgaisa aizsardzībā, ir jāpievieno sprāgstvielas. Viņš norādīja, ka, lai šos dronus aprīkotu ar sprāgstvielām, tika izvēlēti divi ceļi – aktīvi iesaistot Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), domāt, kā izmantot jau esošās sprāgstvielas, un paralēli tikuši meklēti risinājumi piegādēm starptautiski atbilstoši NATO standartiem.
“Skaidrs, ka starptautiskajos tirgos šāds piegādātāju skaits ir ļoti ierobežots, jo šādi pārtvērēju droni kopumā NATO ietvaros ir ļoti mazskaitlīgi. Faktiski mēs esam tie, kas piegādā šādus pārtvērēju dronus,” skaidroja Sprūds.
Bijušais ministrs norādīja, ka tika panākta vienošanās arī ar Polijas kompāniju par to, ka šie pārtvērēju droni varētu tikt aprīkoti ar sprāgstvielām, lādiņiem, pielāgotiem tieši šiem droniem, lai tie tiktu izvietoti uz robežas.
“Līdz ar to šis izaicinājums bija zināms no paša sākuma, nekas šeit netika “aizmirsts”, bet pie tā tika strādāts,” sacīja Sprūds, norādot, ka NBS kopā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru, kā arī komersantu tika uzdots nonākt pie konkrēta risinājuma.
Sprūds atzīmēja, ka viņš pēc martā notikušā dronu incidenta bija noteicis, ka aprīlī uz robežas jābūt izvietotiem aprīkotiem pārtvērēju droniem. “Acīmredzami tas prasīja vēl kādu laiku, bet es ļoti ceru, ka šobrīd šie pārtvērēju droni jau lielā skaitā arī tiek izvietoti,” teica deputāts.
Kā ziņots, Kulbergs intervijā LETA raidieraksta rubrikā “Politiķi! Kas tas vispār bija?!” sacīja, ka Latvijā iepriekš iegādātām pretdronu sistēmām nebija nopirkti nepieciešamie lādiņi.
Kulbergs par to izteicās, atbildot uz jautājumiem par dronu incidentiem un bijušā aizsardzības ministra Sprūda darbu. Uz jautājumu, vai runa ir par Sprūda laikā iegādātām sistēmām, kurām nav nopirkti nepieciešamie lādiņi, Kulbergs no konkrētas atbildes atteicās.
“Iekārtas iepirkām, lādiņus aizmirsām nopirkt,” sacīja Kulbergs, piebilstot, ka šāda situācija esot bijusi. Viņš nenosauca konkrēto iepirkumu, sistēmu vai institūciju, kas būtu atbildīga par munīcijas neiegādi.
Kulbergs sacīja, ka visas detaļas par dronu incidentiem un aizsardzības spējām pašlaik nevar atklāt, jo jautājums vēl esot procesā. Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvija sevi dēvējot par dronu lielvalsti, bet “apakšā neeksistē substance”.
Pēc premjera teiktā, pašlaik tiek veidota vienota sistēma, kurā būtu sinhronizēta robežsardzes un Aizsardzības ministrijas rīcība. Sistēmas izveidē tiekot izmantota arī Ukrainas pieredze, lai pārraudzītu gaisa telpu un dronu draudus novērstu ar pretdronu līdzekļiem, nevis dārgām raķetēm.
Sprūds aizsardzības ministra amatā bija no 2023. gada septembra līdz 2026. gada maijam. Kulbergs intervijā neatbildēja, vai minētā sistēmu un lādiņu iepirkumu situācija tieši saistīta ar Sprūda pieņemtajiem lēmumiem.
