Par balsošanu pašām par sevi saņem 500 eiro sodu: KNAB lēmums izraisa strīdus 0
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir saskatījis interešu konfliktu neatkarīgu institūciju vadītāju ievēlēšanā, kandidātiem balsojot pašiem par sevi, līdz ar to administratīvos sodus saņēmušas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja un viņas vietniece un tiek pētīta Satversmes tiesas priekšsēdētājas un viņas vietnieces ievēlēšana, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Likums par “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka aizliegumu valsts amatpersonai pieņemt lēmumu gadījumos, kad tā ir personiski vai mantiski ieinteresēta konkrētā jautājumu iznākumā. Šie ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem un pašvaldības domes deputātiem sava atalgojuma noteikšanai un sevis iecelšanai, vai ievēlēšanai amatos. Tā kā neatkarīgās institūcijas nav ierakstītas pie izņēmuma, tad KNAB saskatījis likuma pārkāpumus.
NEPLP darbojas pieci Saeimas ievēlēti locekļi, kuri no sava vidus izraugās priekšsēdētāju un tā vietnieku. KNAB traktējumā, šiem amatiem pieteiktie kandidāti iekšējās vēlēšanās paši par sevi balsot nevarētu.
Ja pieteiktā kandidatūra pati par sevi nevar balstot, var rasties situācija, ka padome paliek bez vadības un kļūst rīcībnespējīga, spriež raidījums un atzīmē – vasaras sākumā, kad darbu padomē atstāja līdzšinējais priekšsēdētājs Ivars Āboliņš (NA), balsis dalījās, un, ja padomes priekšsēdētāja kandidātei Ievai Aurēlijai Druvietei un kandidātei uz vietnieces amatu Ievai Kalderauskai būtu liegts piedalīties balsojumā, lēmums nebūtu ticis pieņemts.
Pēc šīm vēlēšanām KNAB viņas administratīvi sodījis par Interešu konflikta likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu un katrai piemērojis 500 eiro naudas sodu. KNAB ieskatā likums ir pārkāpts, jo, balsojot par sevi kā institūcijas priekšsēdētāju, kandidāts nobalso arī par lielāku algu, tātad ir materiāli ieinteresēts un gūst labumu no balsojuma. Sodu saņēmušās amatpersonas tam nepiekrīt, jo uzskata, ka balsojums primāri ir par pienākumiem, par kuriem atalgojums jau ir noteikts. NEPLP vadība KNAB lēmumu ir pārsūdzējusi.
Arī iepriekšējās NEPLP vadības vēlēšanās padomes locekļi ir piedalījušies balsojumā par sevis iecelšanu par priekšsēdētāju.
Raidījums atzīmē, ka ir gadījumi, ka, kandidātam nebalsojot pašam par sevi, priekšsēdētāju nemaz nevarētu ievēlēt, piemēram, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē pērn strādāja tikai divas locekles. Šo situāciju KNAB uzskatījis par galēju un attaisnojis, ka Sanita Upleja-Jegermane nobalsoja pati par savu kandidatūru priekšsēdētājas amatā.
Par iespējamu Interešu konflikta likumā noteiktā aizlieguma pārkāpšanu saistībā ar pirms diviem gadiem notikušajām Satversmes tiesas priekšsēdētājas un vietnieces vēlēšanām KNAB administratīvā pārkāpuma procesu sācis arī pret konstitucionālās tiesas vadību. Priekšsēdētāju un vietnieku šai tiesā vēl aizklātās vēlēšanās ar “par” vai “pret” atzīmi, un atturēties nevar.
Satversmes tiesas vadība kategoriski nepiekrīt KNAB vērtējumam, ka tiesneša piedalīšanās balsošanā par savu ievēlēšanu priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatā būtu pielīdzināma tādas lietas izskatīšanai, kuras iznākumā viņš ir personiski ieinteresēts. Tiesas skatījumā, jebkādu apsūdzību izvirzīšana tiesnesim saistībā ar viņa balsojumu aizklātās vēlēšanās grautu aizklātu vēlēšanu jēgu un varētu radīt nepieļaujamu ietekmi uz tiesneša neatkarību.
“Mēs uzskatām, ka šāda interpretācija ir kļūdaina un absurda,” KNAB rīcību vērtējusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.
Arī Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs KNAB rīcībā saskata problēmas: “Ir milzīga, faktiski izšķiroša starpība, vai lēmumu amatpersona pieņem vienpersoniski par sevi, un tur būtu nenoliedzams interešu konflikts, vai arī koleģiāls veidojums, pildot likumā noteikto funkciju, kas visiem šī orgāna dalībniekiem uzliek pienākumu balsot, pieņem koleģiālu lēmumu.”
Tikmēr KNAB Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšnieks Andris Donskis biroja lēmumos problēmas nesaskata un lēmumus KNAB mainīt neplānojot.
Savukārt tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) Saeimā iesniedzis grozījumus Interešu konflikta novēršanas likumā, kam, viņaprāt, vajadzētu novērst neskaidrības par amatpersonu dalību balsojumos par savas institūcijas vadību.
