Tāds ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jēkaba Straumes karjeras virszudevums, ko viņš paveica, ievērojot noslēpumainību, slepenību un, kā jau speciālajos dienestos tas pienākas – ar neiztrūkstošo pārsteiguma momentu piedevās. Līdz amata pilnvara beigām viņam bija palicis gads, taču pulkvedim tas bija pie pakaļas, jo izdienas pensija pati nāca pretī un uzmācās.
KNAB nav vienkārša organizācija – tā ir viena no daudzajām drošības jeb spēka struktūrām mūsu valstī, kam piemīt izteikts represīvs raksturs. KNAB nav par savu darbu jāatbild, jo viņus no tā sargā likums. Tāpēc bieži vien ir tā, ka viņi kaut ko padara, bet kas būs beigās – tā ir gan cita cūka, gan cita druva…
Prokuratūras kolēģi ik pa laikam knābistus klusi aiz muguras lamā, ka tie sarežģī vai gluži pretēji – vienkāršo procesuālos izaicinājumus, kas neļauj aizdomas padarīt par lietas virzību pretī Temīdas svariem, kur nu vēl tikt līdz notiesājošam spriedumam.
Taču šis KNABu vispār neuztrauc – nekad nav uztraucis, ko var saukt par iestādes darba rokrakstu. Galvenais ir uzvilkt maskas un par to paziņot presei. Tādā veidā sabiedrībai rodas priekšstats, ka mums ir darīšana ar baigajiem čiekuriem, kuri pārsvarā satiek un ņem ciet sliktos – uz īsu mirkli ieskrienot mājās tikai pārvilkt sasvīdušās zeķes.
KNAB pirmsākumi bija politizēts pasākums, ko apaugļoja Einārs Repše ar www.iedodietmanmiljonu.lv, bet iznēsāja tās aprindas, kas tagad sevi sauc par pilsonisko sabiedrību. Tā kā organizācija radās mākslīgi, viņi arī ļoti mākslīgi uzvedās, nepārtraukti atskatoties uz saviem idejiskajiem patroniem ar mēmajiem vaicājumiem – eu, vai mēs darām pareizi, šitā būs okei, un tādā garā…
Visu to šļuru vēl papildināja kāda atraktīva KNAB darbiniece Juta – kas bija piedzimusi kā Anna – kas principiāli ēda nost jebkuru priekšnieku, kas biroja struktūrā atradās virs viņas. Tā kā nemierniece baudīja angažēto mediju atbalstu, kas strādāja nacionālā mērogā, demonizēt vai pazemot jebkuru, kas nepatika Jutai/Annai – tas bija kā iečurāt Daugavā…
Tas bija arī laiks, kad citi KNAB darbinieki uz biroja arhīva plauktiem paklusām lika nostāvēties dažādām noklausītām sarunām, ko vēlāk izmantot, ja piemetīsies pasūtījumu nieze. Runā, ka liela daļa no šiem ierakstiem bija nesankcionēti, bet parādiet to putniņu Latvijas tiesiskumā, kurš par šo ir mēģinājis čiepstēt. KNAB pirmais attīstības posms noslēdzās ar vadošo darbinieku nekautrīgu nonākšanu laicīgajā politikā, kas kopā ar viņu sargātajām kompromatu mapītēm parādīja, ka speciālie dienesti šajā valstī nodarbojas ar pašdarbību.
Jēkaba Straumes parādīšanās pie KNAB galvenā galda no Militārā izlūkošanas un drošības dienesta, bija kā jaunie laiki, kas beidzot biroju varēja padarīt par atbilstošu tā noteiktajiem mērķiem. Katrā ziņā Straumes nogrieznī nevienam KNAB darbiniekam miljonu kukulī nepiedāvāja, tāpat neviens no biroja darbiniekiem atklāti nepiestrādāja kā konsultants ar Krieviju saistītos uzņēmumos vai nebūvēja publiskas attiecības ar cigarešu kontrabandas baroniem. KNAB dzīvoja pārticīgi, štats pieauga līdz 171 darbiniekam…
Priekšnieks tikmēr atstrādāja publisko numuru, atbilstoši iedibinātajai kārtībai, kur, galvenokārt vajadzēja apmierināt mistisko korupcijas indeksu un saglabāt daudzmaz regulāru masku pielietojumu, kad viņi izdomāja, ka kāds ir jākrata… Ja neskaita dažus skaļus gadījumus, kas, protams, kā jau pie KNAB pierasts – nebiedzās vai nav beigušies ar pilnīgi neko –
kopumā Straume bija ne cepts, ne vārīts un tādā agregātstāvoklī viņš arī nolēma, ka laiks doties pensijā.
Te arī sākas jocīgais. Par savu pensijas vecumu, kas ir nepieklājīgie piecdesmit gadi – kā to nosaka likums par izdienas pensijām – Straume neuzzināja vakar. Katrā ziņā, pretendējot uz KNAB priekšnieka amata otro termiņu – nākamajiem pieciem gadiem – rezerves pulkvedis nevienam neteica, ka viņš patiesībā grib strādāt tikai četrus gadus. Kā tas izrādījās šajās dienās. Kāpēc viņš nevarēja novilkt vēl gadu?
Pats Straume apgalvo, ka vienkārši nolēmis iet pensijā un punkts. Nekādu zemtekstu. Tomēr zemtekstu ir daudz. Par lēmumu viņš informēja Ministru kabinetu mēnesi iepriekš un tas nogulstas dziļajā atvilktnē – it kā mēs runātu par gadījumu, kurā valsts ir izmantojusi ārpakalpojumu, lai nodrošinātu ministriem kompleksās pusdienas.
Ja var ticēt pašreizējai KNAB priekšnieka vietas izpildītājai, tad arī viņa un citi biroja darbinieki par Straumes iešanu pensijā uzzināja dienā, kad viņš burtiski aizgāja. Piekritīsiet – interesants piegājiens no atbildīgas personas, kas vadīja Latvijas mērogiem lielu un ietekmīgu speciālo uzdevumu kolektīvu.
Vai tas bija politisks spiediens, ko viņš neizturēja? Iespējams, jo pēdējos gados Jēkabs Straume kratījās vaļā no visa, kur vien tik sadūrās vadošās koalīcijas partijas (JV) un tās pilsoniskās pavadones (Pro) nesmukumi. Nu labi – aplkošņu algas, ko JV esot maksājuši, kā to iesniegumā KNABam apraksta viens JV partijas biedrs, uzskatīsim par sīku lietu, tāpat kā sīka ir deputātu krāpšanās ar piemaksām.
Bēdīgi slavenie lidojumi, kur blakus Citskovskim uz tiesas sola vajadzēja atrasties kā minimums trīs JV partijniekiem, ieskaitot premjeru Kariņu? Vai atklātā nolaidība, izbūvējot Austrumu robežu – lepnā JV ministru, parlamentāro sekretāru un nākamo premjeru klātbūtnē? Varbūt esat kaut ko dzirdējuši par “Rail Baltica” celtniecības karteli, ko vīzēja Progresīvo partijas cilvēktiesību šūniņa?
Atminu, cik priecīga pirms pāris gadiem bija visa Progresīvo valde, pieskaitot Finanšu ministra (JV) atvērto priekšzobu rindu, kad mēs tautās palaidām airBaltic obligācijas ar ienesīgumu, kas lika aizrīties pat ponci shēmas zinātņu doktora Medofa kādreizējiem klientiem. KNAB neko nesaprata un nezināja? Neko nenojauta? Bet, rītā, kad Siliņa nolēma atstāt uz kāpnēm savas premjeres kurpītes, pilnīgi negaidīti KNAB pēkšņi ierodas pie ZZS ministra Krauzes, lai viņu uzaicinātu uz tējas dzeršanu – kaut kādā kokrūpnieku lietā, kur patiesībā cīnās divi uzņēmēji, bet lēmumu pieņēma visi (!) ministri… Sakritība?
Varbūt Kulbergs pasauca Straumi un tā vienkāršoti izlika viņa priekšā Elejas Veronikas metodiku par kārtīm, kas zīlē nākotni? Jo viss nepārprotami virzās uz to, ka kāds par atstātajiem un ievārītajiem sūdiem&mēsliem noteikti atbildēs, ieskaitot slaveno novēršanas un apkarošanas biroju, kas nevarēja šo visu neredzēt. Ja nevarēja, tad piedalījās? Ja nepiedalījās, tad sabotēja – kas atkal ir pārkāpums, par ko aprakstīts krimināllikumā.
Pilsētā runā, ka Straumem esot problēmas ar atkarībām. Neticu, lai gan viņa estētiskā maniere, paziņojot par savu pensionēšanos – lika pasmaidīt.
Tā parasti melo alkoholiķi vai anonīmie alkoholiķi, kas nolēmuši kādu brīdi nepieskarties glāzītei. Tā uzvedas cilvēks, kas piekakājis bikses un citiem prasa – kas te smird… Pulkvedis Straume zina vairāk, nekā mums pateica. Un tas nav par pensionēšanos piecdesmit gadu vecumā.
Smieklīgs bija arī pilsonisko avantūristu nevienaldzīgais secinājums par šo īpatnējā gadījumu, tieši šajās dienās. “Delna” un “Providus” iesaka nesteigties ar jauna KNAB priekšnieka izraudzīšanu. Uz ko viņi sacerējušies? Domā, ka pēc vēlēšanām atkal varēs izraudzīties tādu, kas ēd no priekšā noliktās bļodiņas? Tādu, kas var būt, bet – var arī nebūt…



