Andrejs Sadovijs
Andrejs Sadovijs
Foto – Ļvovas pilsētas domes preses centrs

Par neatkarību jācīnās katru dienu. Saruna ar Ļvovas pilsētas mēru Andreju Sadoviju 1

Saruna ar Ļvovas pilsētas mēru, Ukrainas parlamentā pārstāvētās partijas “Samopomošcj” priekšsēdētāju Andreju Sadoviju.

Andrejs Sadovijs ir viens no neparastākajiem modernās Ukrainas politiķiem. 1968. gadā dzimušais sakaru inženieris sākumā reģionālo, tagad jau nacionāla mēroga partiju “Samopomošcj” (ko latviski varētu tulkot kā “Pašpalīdzība”) izveidoja burtiski “no saknēm”. Tās pirmsākumi meklējami 2004. gadā dibinātā nevalstiskā organizācijā, kas mudināja pilsoņus lielākai pašiniciatīvai, pašpalīdzībai, kooperācijai un savstarpējai sadarbībai, no kā arī cēlies partijas nosaukums. Partijas darbības pamatprincipi ir pašorganizēšanās, pašdisciplīna, pašpārvalde. “Samopomošcj” negaidīti pārliecinoši startēja 2014. gada oktobrī notikušajās Ukrainas parlamenta (Augstākās radas) vēlēšanās, iegūstot 33 no 450 deputātu vietām, turklāt saņemot atbalstu ne tikai Ļvovā, bet arī citos Ukrainas reģionos, īpaši Kijevā. Kopš šā gada februāra partija atrodas opozīcijā valdošajai koalīcijai, to atbalstot vien epizodiski, valstij īpaši svarīgos balsojumos.

– Ļvova ir ne tikai viena no skaistākajām Ukrainas pilsētām, tā ir arī senā Galīcijas novada galvaspilsēta. Kā jums šķiet, vai pastāv kāda īpaša galīciešu mentalitāte?

A. Sadovijs: – Domājot par šejieniešu raksturu, jāatceras, ka pēdējos simts gados šī pilsēta sešas reizes mainījusi valstisko piederību. Ļvovā dzīvo ne jau tikai ukraiņi, te ir dažādu tautību un reliģisko konfesiju cilvēki. Ilgā kopā sadzīvošana tad arī rada sevišķo, unikālo gaisotni, kas raksturīga šai pilsētai, ko varētu dēvēt par galīciešu mentalitāti.

Vēl viena īpatnība, kas izriet no pilsētas vēstures un tās ģeogrāfiskā izvietojuma – cilvēki savu dzīvi šeit salīdzina nevis ar citām Ukrainas pilsētām, bet gan ar Eiropu. Līdz Polijas robežai ir vien nieka 60 kilometri!

– Viena no galvenajām jūsu partijas programmas tēzēm ir cilvēku pašiniciatīva, decentralizācija, varas deleģēšana uz vietām. Bet šodienas Ukrainas apstākļos tas nozīmētu nodot varu Donbasa separātistiem tieši rokās, tā sakot, rīt brokastīs uz paplātes!

– Saprotams, mēs patlaban neesam gatavi varas federalizācijai pēc tādiem principiem, kādi, piemēram, veiksmīgi darbojas Vācijas federālajās zemēs, Šveicē vai ASV štatos. Bet partija “Samopomošcj” atbalsta plašu lēmumu pieņemšanu uz vietām, kad lokāla, ne jau vispārnacionāla rakstura lēmumus pieņem cilvēki, kuri dzīvo konkrētajā ciemā vai pilsētā.

Ko tas nozīmē šodienas Ukrainā? Vispirms to, ka politiķi, deputāti, administrāciju darbinieki kalpo nevis oligarhiem, bet gan vietējiem iedzīvotājiem.

Diemžēl oligarhu ietekme joprojām ir milzīga. Dažos reģionos to jūt vairāk, citur mazāk. Bet te pie mums Ļvovā oligarhiem gan nav nekādas teikšanas, šai ziņā tiešām esam unikāli. Tieši otrādi – te ir spēcīga nevalstisko organizāciju, reliģisko konfesiju ietekme. Strādājam pēc principa – vairāk pašu valdīšanas, vairāk sadarbības, bet reizē arī vairāk pašu atbildības. Ja šo pieredzi izdotos pārnest uz pārējo Ukrainu, tad panākumi būtu garantēti.

– Tātad jūs pilnībā izslēdzat iespēju, ka Ukraina nākotnē varētu kļūt par federālu valsti, līdzīgu Vācijai, Krievijai vai ASV? No Krievijas cietuma izlaistās Nadeždas Savčenko nesen izteiktās idejas par Ukrainas federalizāciju ir naivs, no reālās dzīves atrauts sapnis?

– Varbūt pēc gadiem piecdesmit, bet ne tagad, kad tas var beigties ar nelaimi, ar valstisku katastrofu. Patlaban pats svarīgākais ir ļaut cilvēkiem strādāt un ar savu darbu uzlabot dzīvi ciemā, pilsētā, visā valstī kopumā. To iespējams sa­sniegt pa dažādiem ceļiem, un federalizācija nepavisam nav ne tas svarīgākais, ne arī labākais. Pašreizējos apstākļos tā būtu nevis civilizēta federalizācija, bet gan feodalizācija, vēl lielāka oligarhu varas nostiprināšanās reģionos, kuros viņiem jau tā ir milzīga ietekme.

– Latvijā mediji daudz ziņo par notikumiem Ukrainā. Iespējams, cilvēkos iestājusies imunitāte pret šo informāciju. Radies priekšstats, ka konflikts Krimā un Donbasā iesaldējies, ka vairs nekas būtisks nenotiek. Bet tepat netālu no rātsnama, Pētera un Pāvila baznīcā, kur iekārtota piemiņas siena ar kritušo Ļvovas puišu fotogrāfijām, dažas no tām ir pavisam jaunas…

– Protams, nekas nav norimis un nekas nav apstājies. Mēs, kas glabājam savus varoņus, aprūpējam ievainotos un palīdzam kritušo ģimenēm, to zinām vislabāk. Bet vienu lietu gan vēlētos īpaši atgādināt un uzsvērt. Es vēlos, lai jūs Latvijā saprastu, kas šis karš ir cīņa par demokrātiju, tas ir karš par vērtībām. Šeit Ukrainā mēs aizstāvam visu Eiropu un pirmām kārtām Baltijas valstis. Kas šodien ir labs Ukrainai, tas labs arī visai Eiropai un trim Baltijas valstīm.

Es zinu, ka latvieši, lietuvieši un igauņi mūs saprot labāk kā neviens cits Eiropā, daudz labāk nekā zviedri, spāņi vai francūži. Mēs visi bijām okupēti un kopā atradāmies PSRS “tautu cietumā”. Šodien svarīgi saprast, ka nekas, arī mūsu brīvība, nav iekalta akmenī uz mūžīgiem laikiem, ka viss var mainīties dažās dienās, ja ne stundās. Tāpēc mums nepārtraukti jābūt modriem, par neatkarību jācīnās burtiski katru dienu.

– Lasot partijas programmu un vērojot jūsu darbus, vismaz man rodas pārliecība, ka “Samopomošcj” ir viseiropeiskākā, vismodernākā partija Ukrainā. Bet parlamentā jūs patlaban esat opozīcijā valdošajai koalīcijai, kas sevi arī dēvē par demokrātisku, tiesisku un eiropeisku. Kā tad tā?

– Pēc veiksmīgā starta vēlēšanās iekļuvām parlamentā un centāmies īstenot savu programmu. Diemžēl redzējām, ka, sēžot vienā laivā ar oligarhiem, tas ir neiespējami. Viņus interesē tikai nauda un savu bagātību vairošana. Tāpēc “Samopomošcj” izlēma pamest valdošo koalīciju.

Atklāti sakot, pašreizējā Ukrainas parlamentā tādas īstas koalīcijas nemaz nav. Ja “Samopomošcj” nebalsotu par valdības likumprojektiem, tā vienkārši nesavāktu vajadzīgās balsis. Mēs atbalstām valdību visos jautājumos, kas ir vajadzīgi un izdevīgi valstij, Ukrainas tautai. Pretējā gadījumā stāvoklis būtu kritisks, jo valdības koalīcijai parlamentā nav vairākuma.

Mēs arī labi saprotam, ka jaunas vēlēšanas ir tikai laika jautājums. Tāpēc strādājam pie kvalitatīva vēlēšanu likuma. Pašreizējā vēlēšanu sistēma paredz principu “50 plus 50”, kad pusi no parlamenta deputātiem ievēl no partiju sarakstiem ar 5% lielu balsu slieksni, līdzīgi kā pie jums Latvijā, bet otru pusi – pēc mažoritārās vēlēšanu sistēmas, tātad tieši no vēlēšanu apgabaliem. Diemžēl pēdējās Ukrainas parlamenta vēlēšanas uzskatāmi parādīja, ka daudzos apgabalos uzvarēja nevis labākie, zinīgākie un godīgākie kandidāti, bet gan tie, kuri vēlētājiem izdalīja vairāk dāvanu.

– Jūs norādījāt uz oligarhu ietekmi dažos valsts reģionos. Vai tā jūtama arī Kijevā, Ukrainas valdībā un parlamentā?

– Protams! Šodien pastāv Ahmetova, Kolomoiska, Firtaša grupas, kas visai īpatnā veidā sadarbojas ar valdību. Uzskatāmi to varam novērot dīvainos parlamenta balsojumos. Piemēram, kā cilvēki ar it kā atšķirīgiem politiskiem uzskatiem pēkšņi draudzīgi nobalso par jauno Ukrainas ģenerālprokuroru. Bet modernās demokrātiskās valstīs opozīcija par ģenerālprokuroru, kā likums, nebalso! Tātad te ieslēdzas pavisam citi, vienkāršam cilvēkam nezināmi un apslēpti interešu mehānismi.

Tāda diemžēl ir Ukrainas specifika. Mēs nevēlamies liekuļot un atsakāmies piedalīties spēlē, par ko vēlāk visiem būs kauns.

– Galīcija ir viens no kristīgākajiem Eiropas reģioniem – tā vismaz apgalvo socioloģija. Viens no jūsu partijas darbības pamatprincipiem skan – “kristīgā morāle un veselais saprāts”. Vai to ir viegli apvienot?

– Bet Jēzus Kristus taču bija veselīgi, reāli domājošs cilvēks! Veselais saprāts nozīmē apzināties šodienas situāciju, izvērtēt rīcības iespējas un izvirzīt reāli sasniedzamus mērķus. Protams, neatkāpjoties no pamatprincipiem, no partijas ideoloģijas, no kristīgās morāles.

– Pilsētas tramvajs par divām grivnām jeb nieka astoņiem eirocentiem – kā tas iespējams? Kāds taču par to visu maksā!

– Protams, maksā. Ļvovas pilsēta ir tā, kas subsidē šo tramvaju. Diemžēl Ukrainas tauta patlaban dzīvo visai trūcīgi, pat nabadzīgi, tāpēc nodokļi, enerģijas un transporta tarifi ir jūtīgs politisks un sociāls jautājums.

Šis ir visai sarežģīts laiks. Daļa Ukrainas teritorijas atrodas Krievijas okupācijā, milzīgus resursus prasa konflikts valsts austrumos. Neraugoties uz to, ir jādzīvo, jāvirzās uz priekšu.

– Pēdējos gados esmu viesojies Ukrainā vairākas reizes. Agrāk pilsētu ielās blakus Ukrainas karogam bieži varēja vērot arī Eiropas Savienības zvaigžņotos standartus, bet tagad viņi ir retums. Vai ukraiņi nav vīlušies Eiropā? Bijis daudz tukšu vārdu un neizpildītu solījumu, nu kaut vai tas pats bezvīzu režīms.

– Mēs ļoti ceram, ka šogad beidzot to saņemsim un ukraiņi varēs doties ciemos uz Latviju bez vīzas. Eiropas karogu gan tiešām varbūt vairs nav tikpat daudz kā agrāk, bet pie svarīgākajām pilsētas ēkām viņi tomēr ir izkārti.

Eiropas Savienība patlaban piedzīvo ne tās vieglākās dienas, organizācijā sakrājies daudz iekšēju problēmu. Mēs labi apzināmies, ka Ukrainai tās tuvināšanās procesā ar Eiropas Savienību diezin vai atvērsies tās pašas perspektīvas, kādas savulaik bija Latvijai, Polijai un citām jaunajām dalībvalstīm, it īpaši jau finanšu jomā. Tātad pirmām kārtām pašu spēkiem mums jāpaveic vajadzīgie mājas darbi, kas padarīs Ukrainu stipru un bagātu. Un tāda Ukraina jau būs vajadzīga Eiropai ne mazāk kā mums patlaban Eiropa.

Jūtams, ka šodien Eiropa uz mums bieži raugās caur finanšu prizmu – cik tāda Ukraina mums varētu izmaksāt? Labi redzam, ka Krievijas sankcijas daudzām Eiropas valstīm patiesībā traucē. Gods kam gods, vismaz pagaidām vienotā Eiropa savu kopīgo līniju iztur un vērtības ir svarīgākas par naudu. Bet cik vēl ilgi?

– Bet varbūt tā Eiropa, uz kuru tiecas Ukraina, vecā, labā, kristīgā, sociāli taisnīgā, etniski viendabīgā Eiropa, jau aiziet uz neatgriešanos?

– To mēs redzam un labi apzināmies. Kad runājam par tiekšanos uz Eiropu, pirmām kārtām saprotam augstos eiropeiskos standartu izglītībā, medicīnā, drošībā, būvniecībā, patiesībā visās dzīves jomās. Šo standartu sasniegšana arī ir nākotnes panākumu atslēga.

– 24. augustā Ukraina atzīmē neatkarības 25. gadadienu. Ļvovā laikam paredzētas plašas svinības…

– Tieši otrādi – visai pieticīgas. Visupirms mēs dosimies uz kapsētu, kur notiks piemiņas pasākums karā kritušajiem varoņiem. Vēl citā sarīkojumā pateiksimies tiem Ļvovas iedzīvotājiem, kuri aizvadītajā gadā devuši īpašu ieguldījumu Ukrainas neatkarības nostiprināšanā.

Pats kategoriski iestājos pret dārgām uguņošanām un lieliem koncertiem. Uzvarēsim karu ar Krieviju, padarīsim dzīvi divreiz labāku – tad arī svinēsim ar vērienu!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā 1
1 stunda
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 15
6 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
25 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Gudrais luksofors” identificē auto vadītājus, kuri brauc pie sarkanās gaismas
2 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Covid-19 laikā strādā lielākā daļa ministriju?
2 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Šobrīd skolas vecuma bērni ar koronavīrusu inficējoties biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji 2
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Ienīda ne tikai Maskavā. Kāpēc tika gāzts politisko intrigu upuris – ģenerālis Radziņš
2 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 5
4 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Aktrise Rēzija Kalniņa: “Man šķiet, šobrīd ar mums vienkārši spēlējas…” 5
Intervija 10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. SPKC direktore atklāj, kur saslimstība ar Covid-19 ir vislielākā
9 stundas
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
5 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 2
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vidzemē desmit pusaudži nozog automašīnu un bēg no policijas 2
6 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Bundža, Černobiļa, Deficīts. Kādus vārdus Latvijā liek kaķiem un, kurš ir vispopulārākais? 2
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 2
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ballēšanās krāšņajā “Rīgas ballē” ierobežojumu laikā var nepalikt nesodīta 4
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nicā pie baznīcas noticis uzbrukums: noslepkavoti trīs cilvēki, vairāki ievainoti 2
9 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Kā staigājot pa naža asmeni.” Saruna ar “Lielā dzintara” valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu
14 stundas
LE
LETA
Laukos
“Upmaļi” no Iecavas novada ieguldīs pusmiljonu eiro dārzeņu apstrādes ceha un noliktavas izveidē 1
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Afēra lielos apmēros: latviešiem “iesmērē” viltotu “Calvin Klein”
10 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
“Viņiem ir bail.” Daļa veselības aprūpes darbinieku plāno atteikties strādāt ar Covid-19 pacientiem 25
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Latvijas veiksmes formula izputējusi? Pašlaik Kariņa balsī skan tāds kā izmisums 16
1 diena
LE
LETA
Veselam
Viņķele: Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus 29
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ģimenē ar Covid-19 inficējies bērns. Mamma Elīna pastāsta, kā izdevies nesaslimt pārējiem 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Ralfs Eilands saviem faniem sagādājis patīkamu pārsteigumu
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kamēr maksās algas, viņi klusēs. Ainars Mielavs par sašķeltību Latvijā 9
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Laimonis, Laimis, Elvijs, Elvis un Elva
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai beidzot būsim pelnījuši baltus Ziemassvētkus? Nākamo mēnešu laika prognoze 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā notikusi īpaša modes skate: kolekcija tapusi sadarbībā ar bērniem
8 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Pabalsti Latvijā mudina vai attur no ģimenes veidošanas? Sola vērienīgas pārmaiņas 15
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari būt ļoti trausls un viegli ievainojams! Horoskopi 30.oktobrim
2 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
21:41
LE
LETA
Ziņas
Pēc mēneša par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot līdz 50 eiro sodu 1
21:04
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā 1
20:25