IZM negrasās atteikties no idejas par minimālo skolēnu skaitu 0
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no tā sauktās valsts budžeta likumprojekta paketes, kas cauri Saeimai virzās paātrinātā kārtībā – tikai divos lasījumos – atsaukusi grozījumus Izglītības likumā, kas deva valdībai tiesības lemt, cik skolēniem jābūt skolā, lai tā varētu pretendēt uz valsts finansējumu.
Tas gan nenozīmē, ka no šādas ieceres IZM atteikusies pavisam: diskutablos grozījumus likumā Saeima, visticamāk, izskatīs tik un tā, taču trijos lasījumos.
Kā “Latvijas Avīze” jau iepriekš rakstīja (“Valsts uzspiedīs mazo skolu slēgšanu?”, “LA” 18.10.2019.), IZM bija iesniegusi un valdība iekļāvusi budžeta paketē likumprojektu, kas noteiktu, ka pašvaldību skolas ir tiesīgas īstenot mācības tikai tad, ja sasniegts valdības noteiktais minimālais skolēnu skaits un tas attiektos ne tikai uz vidējās izglītības, bet arī pamatskolas posmu.
Turklāt valdība varētu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne tikai skolā kopumā, bet arī tās filiālēs. Tādējādi pašvaldībām liegtu uzturēt pārāk mazās skolas pat par saviem līdzekļiem. Šāda iecere ļoti satrauca vietvaras, jo iepriekš valsts bija koncentrējusies tikai uz vidusskolu tīkla sakārtošanu, turklāt pārāk mazās vidusskolu klases pašvaldībām būtu ļauts finansēt no sava maka.
Neraugoties uz pašvaldību iebildumiem, Saeima attiecīgo likumprojektu konceptuāli atbalstīja. Tā kā likumprojekts bija iekļauts tā sauktajā budžeta paketē, to izvērtēja nevis Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Par izglītības jomu atbildīgā komisija gan lūdza likumprojektu atsaukt no tā sauktās budžeta paketes, taču tobrīd IZM ļāva to Saeimai pieņemt 1. lasījumā.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vakar atzina, ka steigā likumprojekts netiks pieņemts tieši sabiedrības spiediena dēļ. Tomēr ministre nepiekrīt pārmetumiem par to, ka likumprojekts virzīts, to iepriekš neizdiskutējot: diskusija par skolu tīkla kārtošanu sabiedrībā bijusi jau no 2009. gada, turklāt jau maijā valdība atbalstīja informatīvo ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu, kurā bija ietverts arī minimālais ieteicamais skolēnu skaits pamatskolās dažādās administratīvajās teritorijās.
I. Šuplinska pēdējo mēnešu laikā esot tikusies ar 70 pašvaldībām, kuras ļoti labi saprotot, ka skolu tīkls jāsakārto. “Ļoti daudzas pašvaldības arī uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vajag to iniciēt un tad šī sakārtošana būs intensīvāka.
Visi labi saprot, ka finanšu resurss ir ierobežots, arī demogrāfiskā un ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir. Lai efektivizētu šo te konkrēto sistēmu, ir nepieciešama konkrēta rīcība,” skaidroja ministre. IZM esot atvērta diskusijām par to, kādam jābūt optimālajam skolēnu skaitam pamatskolās, taču, lai ministrija mainītu savu viedokli, esot nepieciešami konkrēti argumenti.
No idejas, kas ietverta tagad apturētajā likumprojektā, IZM negrasās atteikties, jo “ir nepieciešams noteikt minimālo skolēnu skaitu, kas ir nepieciešams, lai skola pastāvētu un lai finanšu līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi”. Samazinot skolu skaitu, iespējamāks būtu arī pedagogu algu kāpums, norādīja ministre.
Tātad Saeimai būs jālemj par valdības tiesībām noteikt, kuras skolas var saņemt valsts finansējumu, taču lēmumu nepieņems steidzamības kārtā un par šo IZM ieceri tomēr diskutēs par nozari atbildīgajā – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tās priekšsēdētājs Arvils Ašeradens uzskata, ka “ir jādod noteikts mandāts valdībai regulēt skolu tīklu, jo citādi skolu tīkla reforma buksē, taču, kādam šim mandātam jābūt, par to vēl jādiskutē”.
Vai IZM iecerētajām izmaiņām būs Saeimas vairākuma atbalsts, A. Ašeradens nevēlējās prognozēt: likumprojektā vēl iespējamas izmaiņas un būtiski arī ir tas, “kā ministrija savas idejas prezentēs”.
