Parādu neatzīst un nemaksā 76
Kā noskaidroju, “Juridiskais birojs “Specialis”” (zemesgrāmatā īpašnieks ar nosaukumu “Pilsētas zemes dienests” nav minēts) ir viens no pieminētā aptuveni 1,9 hektāru zemes gabala domājamo daļu kopīpašniekiem. Pārējie ir fiziskas personas, kas Vaidavas ielas nama iedzīvotājiem vismaz pagaidām neko nav prasījušas.
Iedzīvotājiem šaubas rada, vai drīkst viņiem iznomāt zemes domājamo daļu, ja pēc likuma par nomas priekšmetu var būt tikai kādas lietas reālā daļa vai visa.
Tāpat esot jāšaubās, vai “Pilsētas zemes dienests” vispār ir tiesīgs 2017. gadā likt apmaksāt tik senus piespiedu zemes nomas rēķinus, ja to nav prasījis agrāk. Tā kā akciju sabiedrība ir komersants un zemes iznomāšana ir komercdarbība, pēc Komerclikuma ir iestājies noilgums – no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. No tā secinājums varētu būt tikai viens. Nama iedzīvotāji “Pilsētas zemes dienestam” nav parādā neko.
Nama iedzīvotāji kopsapulcē vienprātīgi nosprieduši, ka neko nemaksās. Un rakstiski atbildējuši parāda piedzinējam un zemes īpašniekam, ka neatzīst šādu parādu.
Trīstūkstoš rīdzinieku parādā?
Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes locekle Inga Bulgarina atzīst, ka Vaidavas ielas nama iedzīvotāji neesot vienīgie, kuri kopš šā gada janvāra no savām pastkastītēm izņēmuši “Pilsētas zemes dienesta” vai tā nolīgtās parādu piedzinēja firmas paziņojumus par zemes nomas parādiem, kuri viņiem it kā radušies no 2008. līdz 2010. gadam. Līdzīgus paziņojumus pavisam saņēmuši ap 3000 rīdzinieku no 47 daudzstāvu dzīvojamiem namiem.
RNP neesot vēl paguvis visiem rakstiski paskaidrot, kam pieder zeme zem dzīvojamiem namiem un vai paziņojumos norādītajā laikā bijis noslēgts zemes nomas līgums. Sīkāki paskaidrojumi sniegti 21 dzīvojamā nama dzīvokļu īpašniekiem, kopskaitā 1355. RNP plāno apkopot ziņas līdz 2017. gada 31. martam, pēc tam paziņot pārējiem iedzīvotājiem.
Uz manu pieprasījumu, vai 2008. gadā RNP bijis noslēgts līgums ar zemes īpašnieku par dzīvojamajai mājai Vaidavas ielā 9 funkcionāli nepieciešamā zemesgabala lietošanu, RNP pārstāve Santa Vaļuma paskaidro, ka laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim ar AS “Pilsētas zemes dienests” (pirms nosaukuma maiņas – AS “Juridiskais birojs “Specialis””) tas nav bijis noslēgts. Tāpēc komunālo maksājumu rēķinos zemes noma nav bijusi iekļauta.
Akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” pārstāvim advokātam Normundam Šlitkem jautāju, kāpēc par zemes nomu 2008. gadā rēķins piesūtīts tikai 2017. gada februārī. Viņš atbild, ka ātrāk to neesot varējuši pieprasīt, tāpēc ka uzņēmums tiesājies ar Rīgas pašvaldību par nama nodošanu privatizācijai. Arī līgumu ar RNP neesot varējuši noslēgt, tāpēc ka iedzīvotāji kopsapulcē nav lēmuši par pilnvarām tam. Šlitke apgalvo, ka noilgums esot nevis trīs gadi, kā maldīgi domājot iedzīvotāji, bet 10 gadi. Tāpēc nekas neesot nokavēts – “Pilsētas zemes dienests” esot tiesīgs prasīt samaksāt zemes nomas rēķinus par 2008. gadu.
