Parādu rēķinus atrod pastkastītēs 76
“Paziņojumu par parādu piedziņu atradu pastkastītē, kas pie sienas mājas kāpņu telpā,” stāsta nama iedzīvotājs Māris Zariņš, “parasti tik nopietnā lietā kā parāda piedziņa dokumentus nosūta ar pastu, pretī saņemot saņēmēja paraksta apliecinājumu. Pārsteidzoši likās arī tas, ka paziņojumu saņēmu 6. februārī. Bet it kā radušos parādu man liek samaksāt līdz februāra beigām – atlikušo triju nedēļu laikā…”
Nama iedzīvotāji atzīst, ka samulsinājis nosaukums “Pilsētas zemes dienests”. Šķitis, ka maksāt liek kāda pašvaldības vai valsts iestāde. Viņi pieļauj, ka šāds nosaukums izvēlēts apzināti, tāpat prasība samaksāt it kā radušos parādu triju nedēļu laikā.
“Tā mēģina sajaukt galvu cilvēkiem, kuri vāji pārzina savas tiesības un pienākumus, tāpat neseko līdzi, kam un par ko īsti maksā. Iespējams, tāpēc arī ir šis triju nedēļu termiņš, lai laika trūkumā nonākušie cilvēki nepagūtu kaut ko noskaidrot,” spriež Solvita Vaska.
“Mums pieprasītās summas it kā nav pārlieku lielas – no 70 līdz 140 eiro – atkarībā no dzīvokļu platības. Taču jautājums jau ir cits: “esam kaut ko parādā vai neesam? Nav skaidrs, kā tās rēķinātas, ja 2008. gadā pievienotās vērtības nodokļa likme bija 18%. Bet piesūtītajos rēķinos zemes nomas maksa aplikta ar 21% pievienotās vērtības nodokli,” brīnās Rasma Bārbale.
“Man aprēķinātajai zemes nomas maksai – 127 eiro – parāda piedzinējs pieskaitījis vēl 7 eiro par parāda piedziņas izdevumiem. No mums mēģina noplēst, kur un kā tik vien var,” papildina Māris Zariņš.
Pēc zemesgrāmatas redzams, ka aptuveni 1,9 hektārus lielais zemes gabals, uz kura vienā malā atrodas arī šis Vaidavas ielas daudzstāvu dzīvojamais nams, gadu gaitā gājis no rokas rokā. Savulaik īpašums izveidots, atdalot to no cita, un nonācis kādas SIA īpašumā, par kuras esamību un notikušo darījumu nama iedzīvotāji, visticamāk, pat nenojauta.
Kopš 2004. gada viens no zemes īpašniekiem ir akciju sabiedrība “Juridiskais birojs “Specialis””, kas vēlāk pārdēvēta par “Pilsētas zemes dienestu”. Savukārt 2006. gadā “Pilsētas zemes dienests” noslēdzis nekustamā īpašuma maiņas līgumu ar akciju sabiedrību “Latzemes nekustamie īpašumi”. Ko īsti samainījuši, to, protams, nav iespējams noskaidrot, neredzot maiņas līgumu.
Bet arī šī maiņas līguma sakarā iedzīvotājiem rodas šaubas par to, kurš ir šīs zemes īpašnieks. Vai tas, kurš šogad pieprasījis viņiem samaksāt teju desmit gadus vecus zemes nomas rēķinus, vai kāds cits, kurš pēc laika piesūtīs jaunus nomas maksas rēķinus?
