NOSLĒPUMS. Garīdznieks “melnajā sarakstā” 1
“Komentāru nebūs,” sacīja Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve, atbildot uz jautājumu, kāpēc tā sauktajā melnajā sarakstā nokļuvis Krievijā pazīstams pareizticīgo garīdznieks, protodiakons Andrejs Kurajevs.
Likums neliek atklāt, kāpēc kādai personai liegta iebraukšana valstī. Bieži gan iemeslu var nojaust. Piemēram, pēdējos gados sarakstā iekļauti vairāki Krievijas mūziķi, aktieri un politiķi, kas publiski atbalstījuši Krimas aneksiju un agresiju Donbasā vai izteikuši naidu kurinošas piezīmes. Kurajevam to it kā nevar pārmest. Viņš pazīstams kā diezgan brīvdomīgs cilvēks, kas nereti kritizējis Krievijas pareizticīgās baznīcas vadību, kā arī Krievijas politisko varu. Rīgu Kurajevs esot plānojis apmeklēt, lai piedalītos diskusijā “Parunāsim par dvēseli”, bet tālāk par lidostu nav ticis. Pats garīdznieks aizliegumu saista ar starptautisko Rēriha kustību, kurā viņš pat saskatījis līdzības ar “masonu” organizāciju. Kustībai agrāk bijuši iebildumi pret garīdznieka izteikumiem, un Kurajevam esot informācija, ka 2004. gadā vietējie Rēriha kustības aktīvisti esot nosūtījuši vēstuli Latvijas ĀM, turklāt to parakstījuši arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki. Bet aizlieguma pagarināšanu viņš saista ar to, ka 2014. gadā kritizējis Valsts prezidentu Andri Bērziņu kā “nenobriedušu politiķi” pēc tam, kad A. Bērziņš atteicies no ieceres aicināt uz Latviju Maskavas pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu. “Kad valstu elites konfrontē, svarīgi kļūst neformālās diplomātijas kanāli,” savu viedokli pamato garīdznieks, gan atzīstot, ka viņam ar Kirilu attiecības neesot tās labākās.
