Pašvaldība atteica bērnudārza vietu? Vecākiem var būt tiesības saņemt pilnu privātā dārziņa izmaksu kompensāciju 0
“Bērnudārzu rindu caurskatāmība un pašvaldību finansiālā atbildība par nepamatotiem atteikumiem ir jautājumi, kas regulāri nonāk advokātu biroju un tiesu dienaskārtībā. Nesenais Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 9. jūlija spriedums (lieta Nr. SKA-66/2026) ievieš būtisku skaidrību tajā, kā vērtējama pašvaldību atbildība, ja informācijas sistēmu nepilnību dēļ vecākiem nav iespējams izsekot sava bērna vietai rindā,” tā savu skaidrojumu par šo daudzu mazu bērnu vecākiem sāpīgo tēmu vietnē “Facebook” iesāk Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs.
Kā skaidrots ierakstā: “Lietas pamatā ir situācija Mārupes novadā. 2021. gada decembrī bērna vecāki vērsās pašvaldībā ar lūgumu nodrošināt vietu pašvaldības bērnudārzā un vienlaikus pieprasīja segt izdevumus par bērna privātā bērnudārza apmeklēšanu, kas bija radušies jau kopš 2019. gada septembra.
2022. gada janvārī pašvaldība ar lēmumu šo lūgumu noraidīja, atsakot gan izdevumu segšanu, gan bērna uzņemšanu bērnudārzā ārpus kārtas. Vecāki šo lēmumu apstrīdēja tiesā. Lai gan tiesvedības laikā bērns tomēr tika uzņemts pašvaldības izglītības iestādē, strīds saglabājās par to, vai sākotnējais atteikums bija prettiesisks un vai pašvaldībai ir pienākums atlīdzināt radītos zaudējumus – starpību starp maksu privātajā dārziņā un pašvaldības piešķirto bāzes līdzfinansējumu.”
Kā šo situāciju skaidro Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroj: “Apelācijas instances tiesa konstatēja (un Senāts tam piekrita), ka pašvaldība nespēja pamatot bērna vietas izmaiņas rindā. Pašvaldības galvenais arguments bija, ka “Vienotā pašvaldību sistēma neparedz kārtas numura izmaiņu reģistrēšanu un pastāvīgu glabāšanu”. Senāts norādīja, ka šāda situācija pārkāpj patvaļas aizlieguma principu.
Valsts un pašvaldības rīcībai jābūt saprātīgi attaisnotai, un ikvienam ir jābūt iespējai pārliecināties par šī attaisnojuma esamību. Ja pašvaldības sistēma nekrāj un neglabā datus par rindas izmaiņām, tas nedrīkst pasliktināt privātpersonas tiesības pārbaudīt rindas pamatotību. Līdz ar to atteikums nodrošināt vietu tika atzīts par prettiesisku, jo tas nebalstījās uz pārbaudāmiem faktiem.”
Turpinot situācijas izklāstu, ierakstā vēstīts: “Vecāki tiesā apstrīdēja arī pašu rindu veidošanas kārtību, uzskatot, ka noteiktās prioritātes (piemēram, priekšroka pašvaldības iestāžu darbinieku bērniem, kā arī bērnu dalīšana atbilstoši dzimšanas gadiem) ir patvaļīgas un diskriminējošas. Senāts šos argumentus noraidīja, atzīstot, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība noteikt kritērijus ārpuskārtas uzņemšanai, un konkrētajā gadījumā tie ir objektīvi pamatoti. Tāpat tiesa norādīja, ka rindu veidošana un grupu komplektēšana pa dzimšanas gadiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu bērnu apmācību atbilstoši viņu vecumam, un tā nav uzskatāma par diskrimināciju.”
Savukārt jautājumā par izdevumiem, kas vecākiem radās, kamēr bērns nebija uzņemts “valsts dārziņā”, skaidrots šādi: “Zemāku instanču tiesas sākotnēji noraidīja vecāku prasību par zaudējumu atlīdzību, norādot, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 709 stingri aprobežo apmēru, kādā pašvaldībai ir pienākums līdzfinansēt privātos bērnudārzus. Senāts atzina šo secinājumu par pārsteidzīgu un atcēla spriedumu daļā par zaudējumiem, nododot to jaunai izskatīšanai.
Senāts uzsvēra: tā kā atteikums uzņemt bērnu pašvaldības dārziņā ir atzīts par prettiesisku, zaudējumu esamība un cēloņsakarība ir jāvērtē saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Pašvaldības līdzfinansējuma limiti attiecas uz ikdienišķām un tiesiskām situācijām, taču tie nevar kalpot par automātisku “vairogu” pret pilnu zaudējumu atlīdzību tad, ja pati iestāde ir rīkojusies prettiesiski un radījusi ģimenei papildu finansiālo slogu.”
Senāta spriedums skaidri definē: pašvaldības pienākums ir uzturēt caurskatāmu, pamatotu un pārbaudāmu bērnudārzu rindu sistēmu. Ja pašvaldība nespēj nodrošināt rindu administrēšanas izsekojamību un tās rezultātā bērnam tiek nepamatoti atteikta vieta, vecākiem ir reālas tiesiskas iespējas prasīt pilnu privātās pirmsskolas izglītības iestādes izmaksu kompensēšanu, tā liecina Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja ieraksts “Facebook”.
Tiek piebilsts: “Lai gan katrs gadījums ir individuāls un zaudējumu piedziņas procesos nozīme ir arī pašu vecāku rīcībai izdevumu mazināšanā, šī judikatūra ir spēcīgs arguments tiesību aizsardzībai administratīvajos strīdos.”
