“Lai raud, pāries?” Vecāki strīdas, vai pusotrgadniekam bērnudārzs nav par agru 1
Jautājums par to, vai pusotru gadu vecs bērns ir gatavs uzsākt bērnudārza gaitas un tikt atstāts viens jau pirmajās dienās, vecāku vidū joprojām izraisa plašas diskusijas. Kamēr daļa uzsver, ka atstāt raudošu bērnu vienu pašu ir emocionāli smagi, citi uzskata, ka bažām nav pamata un agrāka socializācija bērna patstāvībai nāk tikai par labu.
Diskusiju aizsācis šāds ieraksts:
“Vai tu patiešām jūties gatava uzsākot bērnudārzu atstāt savu 1,5 gadus jauno bērnu bērnudārzā vienu uz stundu vai pat ilgāk? Arī tad, ja viņš raud un vēlas, lai tu paliec?”
Vecāku pieredze šajā jautājumā atšķiras. Daļa norāda, ka atstāt tik mazu bērnu bērnudārzā ir liels emocionāls pārdzīvojums.
“Tam nekad nevar būt gatavs! Saku no pieredzes. Savējos abus laidu dārziņā no aptuveni 3 gadu vecuma, bet tik un tā sirds burtiski salūza.”
“Nebiju gatava, jo tas nav pareizi – veidot bērnam trauksmes pilnas attiecības ar bērnudārza personālu. Priecājos, ka personāls bija saprotošs un atbalstošs.”
Kāda mamma izvēlējusies šādu risinājumu: “Nē, tāpēc atradām privāto dārziņu, kas atbalsta adaptāciju, cik bērnam ilgi nepieciešama ar vecāka klātbūtni visos procesos.”
Turpretī cits diskusijas dalībnieks raksta: “Aplami domāt, ka tikai privātajos bērnudārzos ir adaptācijas periods. Mūsu dārziņā, valsts apmaksātā, nav nekad ar to bijušas problēmas. Sēdi kaut visu gadu, ja vēlies.”
Kāds dalās ar savu pieredzi: “Nu ir viens privātais, kurš saka: “Lai viņš raud kaut visu dienu, pāries. Vajag iedot nomierinošo homeopātiju!” Un tad ir viens cits, kur paraud 5 minūtes un no tā laika iet uz bērnudārzu ar prieku! Varbūt vairāk negrib laist tik jaunus, jo neuzticas audzinātājām.”
Kāda komentētāja raksta, ka problēma bieži vien meklējama pieaugušajos: “Man jau liekas, ka brīžiem vecāki paši nav gatavi palaist to bērnu.”
Līdzīgu viedokli pauž cita komentētāja, mudinot uz bērna neatkarību: “Skaidra lieta! Kā tad viņš uzaugs patstāvīgs, ja nabassaite velkas līdzi?
Vēl kāda sieviete aicina beigt bažīšanos ap šo tēmu:
“Vienreiz jāizbeidz šī trauksmes celšana par pirmsskolas gaitu uzsākšanu no 1,6 gada vecuma. Jā, bērniņš ir maziņš, bet 2 vai 3 gados arī nav liels bērniņš. Pirmkārt, ir jādomā par veselīgu pirmsskolas izglītības iestādes gaitu uzsākšanu – iepazīšanās ar iestādi, runāšana par to, adaptācija. Nav pierādīts, ka, 1,6 gadu vecumā uzsākot gaitas, tas kaut kā negatīvi ietekmē bērnu. Ja bērns līdz 3 gadiem ir bijis nešķiramā saiknē ar vecāku un tad tiek šķirts, tas ir daudz grūtāk. Jaunākie pētījumi tieši atbalsta agrāku gaitu uzsākšanu.”
Ko saka speciālisti?
Vai pusotru gadu vecs bērns ir gatavs bērnudārzam? Vienas atbildes uz šo jautājumu nav. Speciālisti uzsver – bērna gatavību nevar noteikt tikai pēc vecuma. Svarīgi ir arī bērna temperaments, līdzšinējā pieredze, attiecības ar vecākiem un tas, kā tiek organizēta iejušanās jaunajā vidē.
Arī Latvijā pirmsskolas izglītības pieejā uzsvērts, ka galvenais nav tikai bērna vecums, bet gan bērnam piemērota un droša vide. Pirmsskolas uzdevums ir palīdzēt bērnam attīstīt sociālās prasmes, mācīties sadarboties un pakāpeniski kļūt patstāvīgākam, vienlaikus ņemot vērā katra bērna individuālās vajadzības.
Plašajā ASV Nacionālā bērnu veselības un cilvēka attīstības institūta (NICHD) pētījumā, kurā vairākus gadus tika vēroti bērni dažādos aprūpes apstākļos, secināts – daudz svarīgāka par pašu vecumu, kad bērns sāk apmeklēt bērnu aprūpi, ir tās kvalitāte. Būtiska nozīme ir tam, vai bērnam apkārt ir atsaucīgi pieaugušie, droša vide un uzmanība viņa vajadzībām.
Vienlaikus speciālisti atgādina – bērna adaptācija nav tikai paša bērna “problēma”. Ļoti svarīga ir arī vecāku un bērnudārza sadarbība. Pakāpeniska iepazīšanās ar iestādi, sarunas ar bērnu par gaidāmajām pārmaiņām un saprotoša attieksme no audzinātājiem var būtiski atvieglot šo pāreju.
Ieskats diskusijā:
Vai, jūsuprāt, pusotru gadu vecs bērns ir gatavs sākt bērnudārza gaitas?
