Zondes “Schiaparelli” modelis.
Zondes “Schiaparelli” modelis.
Foto – UWE ANSPACH/DPA/AP/LETA

Pazudis Marsa misijā… 0

Trešdien minūti pirms zondes “Schiaparelli” saskares ar Marsa virsmu Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) zaudēja ar to sakarus.

Kļūdas, kas var maksāt ļoti dārgi! 14 lietas, ko nekad nedarīt, ja dzīvo viens
Kokteilis
Katram dzīvokļa vai mājas numuram līdzi nāk sava aura un “liktenis”. Noskaidro savējo!
VIDEO. Šausmu brīdis trasē: 19 gadus vecs olimpiskais favorīts paliek nekustīgs pēc smaga kritiena
Lasīt citas ziņas

Šā gada 14. martā ar Krievijā ražoto raķeti uz Marsu tika palaists 4 t smagais mākslīgais pavadonis TGO. Šo trešdien “Schiaparelli” atdalījās no Marsa mākslīgā pavadoņa un iegāja planētas atmosfērā 121 km augstumā ar ātrumu ap 
21 000 km/h. Pēc sešām minūtēm tam vajadzēja nosēsties uz planētas virmas. Mazāk par minūti pirms nosēšanās vadības centrs zaudēja radiosakarus ar to.

Īsi pirms tam “Schiaparelli” paspēja pārraidīt daudz dažādu datu, tostarp arī par virsmu, kur tas gatavojās nolaisties, vakar preses konferencē žurnālistiem vēstīja ESA ģenerāldirektors, profesors Jans Vorners. No šiem datiem varēšot izsecināt, vai robots varēja būt nolaidies vesels vai ar konstrukcijas bojājumiem. Viņš uzsvēra, ka Marsa datus iegūst tikai ar Eiropas tehnoloģijām un ka tas ir pētniecisks pārbaudes projekts.

CITI ŠOBRĪD LASA

“ExoMars” programma ir kopīgs ESA un Krievijas kosmosa aģentūras “Roscosmos” projekts. Zonde ir apgādāta ar sensoriem un urbjiem dzīvības pazīmju meklēšanai uz Marsa. Datu iegūšanai tam baterijas pietiek maksimums astoņām dienām.

Jāatgādina, ka “Schiaparelli” projekts ir turpinājums nolaižamajam aparātam “Beagle-2”, kuru neizdevās aktivizēt pēc nosēšanās uz Marsa virsmas 2003. gadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.