– Kāda ir motivācija, kāpēc viņi tā rīkojas? Izglītots, inteliģents cilvēks taču saprot, ka tāda rīcība nav pieļaujama. Bet varbūt te nav nekāda sakara ar izglītības līmeni? 5
– Visbiežāk viņi ir psihiski veseli cilvēki, kuri nesirgst ar psihiskām kaitēm, kas var ietekmēt viņu rīcību. Tomēr jāatzīst, ka viņiem piemīt dziļš psiholoģisks defekts, kas izkropļo pieļaujamās rīcības robežas. Viņu pasaules uztverē seksuālas darbības ar bērnu nav nekas ļauns, un šāds uzskats liecina par dziļu personīgās rīcības robežu patoloģiju. Pētījumi rāda, ka daļa seksuālo noziedznieku ir paši cietuši no seksuālās vardarbības. Veicot ekspertīzes un pētot šos noziegumus gan no noziedznieka, gan upuru puses, var pārliecināties, ka seksuālie varmākas nereti auguši ģimenēs, kur savstarpējās attiecības ir ar robežu kropļojumiem, kur nav skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkst atļauties. Piemēram, māte un meita šādās ģimenēs mēdz būt kā sāncenses. Seksuālas darbības netiek veiktas, bet psiholoģiskā līmenī, piemēram, dēls mēdz būt mātei kā partneris, nevis dēls. Diemžēl šajās ģimenēs nav izveidojušās skaidras robežas un lomas, skaidri orientieri.
Viena lieta ir seksuālā puse, kur nav robežu, bet otra – spēja kontrolēt savu uzvedību. Ne visi cilvēki, kuriem ir seksuālā interese par bērniem, veic seksuālus noziegumus, jo mums katram psihē ir kontroles funkcija. Pat, ja šī vēlme pamostas, cilvēks saprot, ka tā nav pieņemama. Viens ir vēlme, bet pavisam cits ir tas, ko es daru.
Dzimumnoziedzniekiem nedarbojas kontroles spēja. Kaut gan intelekts spēj to stiprināt, tomēr ne vienmēr tas pasargā no nepieņemamas rīcības. Ja patoloģija ir ļoti dziļa, tad pat šī kontrole nespēj atturēt no nozieguma izdarīšanas. Piemēram, noziegumi, kur skolas direktors izmanto savus audzēkņus. Direktors ir ieguvis labu izglītību, jo pretējā gadījumā viņš taču nevarētu strādāt šādā amatā, viņš tiek raksturots ļoti pozitīvi, spēj sevi labi kontrolēt un prezentēt citās situācijās, bet patoloģiskā vēlme uz seksuālām attiecībām ar bērniem ir tik spēcīga, ka šajā jomā kontrole nenostrādā. Intelektam, dzīves pieredzei un izglītībai šādos gadījumos nav nekādas lomas. Arī ģimenēs, kur tiek seksuāli izmantoti bērni, ne vienmēr tiek lietots alkohols, narkotikas un bērnu audzināšana nav bijusi gauži pavirša. Mēdz būt ģimenes, kur tiek ievērotas stingras un striktas robežas, kur bērni tiek audzināti ļoti stingri, pieprasot labas sekmes skolā, bet vienlaikus šie bērni tiek seksuāli izmantoti.
