Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Shutterstock

Pedofiliju biežāk konstatē ārsti, bet nav pienākuma ziņot, uzsver tiesību aizstāve 4

Žurnāla 36,6 °C septembra numurā var lasīt interviju ar Valsts Bērnu tiesību Aizsardzības inspekcijas priekšnieci Lailu Riekstu-Riekstiņu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) savulaik ir ierosinājusi ziņošanu par novērotiem vardarbības gadījumiem pret bērniem padarīt obligātu arī ģimenes ārstiem, ne vien slimnīcām. Šis priekšlikums tomēr nav guvis atbalstu.

“Bija milzum daudz iebildumu – ārstam nekādas sociālas funkcijas nav jāpilda, viņš jau tā ir pārslogots,” intervijā septembra žurnālam 36,6 °C saka VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa. “Tāpēc šādi grozījumi netika veikti. Man šķiet, tas ir aplami, jo pasaules prakse rāda – medicīnas darbinieki pamana visbiežāk. Ja mazulis neapmeklē bērnudārzu, viņš nav sabiedrības redzeslokā. Gandrīz vienīgais cilvēks no malas, kurš viņu redz, ir mediķis. Ja ārsts neziņo par pārkāpumu, to neizdara neviens.” Tādējādi pašlaik par saviem novērojumiem un aizdomām par pāridarījumiem bērniem tiesībsargājošajām instancēm pavēsta vien tie ģimenes ārsti, kuriem to liek sirdsapziņa, bet ne likuma prasības..

Labām ģimenēm bērnus neatņem!

CITI ŠOBRĪD LASA

Intervijā septembra žurnālam 36,6 °C Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa kliedē sabiedrībā pastāvošos mītus par bāriņtiesām, apgalvojot: pamats, lai bāriņtiesa vispārt iejauktos un sāktu pārbaudi kādā ģimenē, vienmēr ir vardarbība pret bērnu.

“Bieži vien dzirdam: ko tie bērnu aizstāvji saprot, kas tad tur bija – vienreiz uzšāva, un uzreiz izņēma bērnu no ģimenes! Par vienas reizes uzšaušanu bērnus parasti neizņem,” saka inspekcijas vadītāja, tomēr piebilstot, ka dažreiz arī ar vienu reizi pietiek. “Jautājums var būt par to, ar kādu priekšmetu, pa kuru vietu un kādas tam bija sekas.”

Izpratne par vardarbību ir atšķirīga, atzīst Rieksta-Riekstiņa. Piemēram, sabiedrībai tā šķiet “saprotamāka” un iespējama acīm redzami nelabvēlīgās ģimenēs, kurās pastāv alkoholisms un bezdarbs, bet ir grūti noticēt, ka bērniem dara pāri arī vecāki ar augstu sociālo statusu.

Pilnu interviju lasiet žurnāla 36,6 °C septembra numurā!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.