Pētījumi ilga 85 gadus: Saskaņā ar Hārvardas pētījumu, laimīgu nedara nauda, bet gan… 0
Bieži tiek spriests par to, kas patiesībā padara cilvēku laimīgu un palīdz saglabāt labsajūtu līdz pat sirmam vecumam. Daudzi uzskata, ka galvenais ir nauda, karjera vai panākumi.
Taču realitāte izrādās sarežģītāka, un reizēm pat pretēja tam, ko mēs esam pieraduši domāt.
Līdz aptuveni 40 gadu vecumam lielākā daļa cilvēku jau ir nostiprinājušies dzīvē – izveidojuši karjeru vai ģimeni, un sāk vairāk domāt par veselību un dzīves kvalitāti. No malas viss var šķist sakārtots: darbs ir, ienākumi ir, viss “kā vajag”. Tomēr iekšēji bieži vien rodas sajūta, ka kaut kas pietrūkst.
Tieši šo jautājumu vairāk nekā 85 gadus pētīja Hārvardas Universitātes pētnieki.
Pētījums, kas sekoja cilvēkiem visu dzīvi
Pētnieki sekoja dalībniekiem līdz pat vecumdienām. Sākotnēji pētījumā piedalījās 724 cilvēki, vēlāk tika iekļauti arī viņu partneri un bērni, kopumā vairāk nekā 1300 cilvēku.
Rezultāts bija nepārprotams: tie, kuri savā dzīvē vairāk uzmanības pievērsa attiecībām ar citiem cilvēkiem, bija gan laimīgāki, gan veselīgāki.
Jau pusmūžā kļuva skaidrs, ka cilvēki, kuri uztur ciešas attiecības, palīdz citiem un nav sociāli izolēti, dzīvo ilgāk un jūtas labāk arī 70 un 80 gadu vecumā. Savukārt vientulība izrādījās viens no lielākajiem riska faktoriem – līdzvērtīgs pat smēķēšanai vai mazkustīgam dzīvesveidam.
Nauda palīdz, bet tikai līdz noteiktam brīdim
Nav tā, ka nauda vispār neko nenozīmē. Tā palīdz nodrošināt drošību, stabilitāti un mazina stresu. Taču tikai līdz noteiktai robežai.
Pētījumu datos bija redzams, ka, sasniedzot aptuveni 64 000 eiro lielu peļņu gadā, ienākumu ietekme uz laimi būtiski samazinās. Pēc šī punkta lielāka alga vairs nenozīmē lielāku apmierinātību ar dzīvi.
Tas nozīmē, ka nauda var palīdzēt justies labāk, bet tā nespēj aizstāt attiecības, piederības sajūtu un emocionālu tuvību.
Divi pilnīgi atšķirīgi stāsti
Pētījuma rezultātus spilgti ilustrē reāli piemēri.
Kāds veiksmīgs jurists ar lieliem ienākumiem, prestižu darbu un ietekmīgiem kontaktiem bija viens no nelaimīgākajiem dalībniekiem. Viņam bija viss, ko sabiedrība uzskata par panākumu simbolu, taču trūka ciešu attiecību.
Savukārt mākslas skolotājs ar pieticīgiem ienākumiem, bet aktīvu sociālo dzīvi un siltām attiecībām ar cilvēkiem bija viens no laimīgākajiem. Viņš ne tikai jutās apmierināts ar dzīvi, bet arī saglabāja labu veselību līdz pat vecumdienām.
Ko tas nozīmē?
Šie secinājumi liek paskatīties uz ikdienu citādi. Varbūt svarīgākais nav vēl viens darba projekts vai lielāks atalgojums, bet gan tas, cik daudz laika veltām ģimenei, draugiem un sarunām.
Pat vienkāršas lietas – regulāra tikšanās ar draugiem, saruna ar tuviniekiem vai iesaistīšanās kopienā, var būtiski ietekmēt mūsu labsajūtu ilgtermiņā.
Šajā pētījumā iegūtie dati skaidri parāda: dzīves kvalitāti nosaka ne tikai nauda vai panākumi, bet gan attiecības ar citiem cilvēkiem.
Tieši tuvība, uzticēšanās un saikne ar citiem ir tas, kas ilgtermiņā visvairāk ietekmē gan mūsu laimi, gan veselību.
Un, iespējams, tas ir vienkāršākais, bet vienlaikus visbiežāk ignorētais secinājums.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
