Pētījums: Iedzīvotāji sākuši daudz aktīvāk šķirot atkritumus 1
Latvijā aizvien vairāk cilvēku domā par vidi, arī saimniekojot savā mājoklī. 57% iedzīvotāju atzīst, ka viņu mājsaimniecībā šķiro atkritumus, turklāt 83% uzskata, ka to darīt ir svarīgi, liecina AS “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar “DDB Latvia” veiktais zaļāko zīmolu topa pētījums. Tāpat liela daļa jeb 66% cenšas taupīt dabas resursus, piemēram, atkārtoti izmantot iepirkumu maisiņus vai izvēlēties tādus produktus, kuriem ir pēc iespējas mazāk iepakojuma, tā portālu “La.lv” informēja “Latvijas Zaļais punkts” preses sekretāre Daiga Buča.
“Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs ik gadu rada aptuveni 433 kg atkritumu. Tas ir pietiekami liels apjoms, lai mēs satrauktos, kas ar tiem notiek tālāk. Patlaban aptuveni 80% sadzīves atkritumu joprojām nonāk poligonos. Taču mūsu mērķis ir Latvija bez atkritumiem, kurā visi atkritumi tiek sašķiroti, pārstrādāti un visam tiek atrasta vērtība. Tāpēc ir prieks, ka atkritumu šķirotāju skaits aug – ja pērn 53% teica, ka šķiro atkritumus, šogad to skaits pieaudzis jau līdz 57%. Tas savukārt liecina, ka investēt atkritumu šķirošanas infrastruktūrā un iedzīvotāju izglītošanā ir bijis pareizs lēmums, kas jāturpina,” atzīst AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.
Kā piemēru Zakulis min situāciju Daugavpilī, kur, uzstādot 33 jaunus stikla šķirošanas konteinerus, mēneša laikā iedzīvotāji sašķiroja jau 8 tonnas stikla taras. Tas pierāda, ka tiklīdz ir šķirošanas infrastruktūra, iedzīvotāji to aktīvi izmanto.
Zaļāko zīmolu topa ietvaros veiktā aptauja rāda, ka jau 83% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka šķirot atkritumus ir svarīgi.
47% ir norādījuši, ka informācija par šo procesu ir pietiekama, 54% atzinuši, ka ir pietiekams informācijas apjoms, kur nodot šķirotos atkritumus. Vēl lielāka sabiedrības daļa uzsver, ka ir pietiekami daudz informācijas, lai šķirot varētu pareizi, – tādu ir 64%.
Tas savukārt nozīmē, ka, turpinot attīstīt dalīto atkritumu konteineru sistēmu, izvietojot jaunus konteinerus atkritumu šķirošanai un veidojot iedzīvotājiem ērti sasniedzamus šķirošanas laukumus visā Latvijā, varam būtiski samazināt atkritumu apjomu, kas tiek apglabāts poligonos. Dalītā atkritumu vākšana ir sevi pierādījusi kā vienu no efektīvākajām atkritumu šķirošanas sistēmām pasaulē gan izmaksu, gan pieejamības, gan sašķirotā iepakojuma dažādības, kvalitātes un apjoma ziņā.
Iedzīvotāju motivācija šķirot atkritumus ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šķiet acīmredzama. Visa pamatā ir rūpes par dabu. Taču arī tie, kuriem šis aspekts ir mazsvarīgs, var itin viegli atrast motivāciju. Piemēram, ar vienas skārdenes pārstrādē ietaupīto enerģiju var trīs stundas darbināt televizoru, savukārt, pārstrādājot desmit PET pudeles, var saražot jaunu t-kreklu.
Šķirojot iespējams samazināt arī ikdienas izdevumus. Ieviešot un izmantojot dalīto atkritumu konteinerus, visai mājai samazinās maksa par atkritumu apsaimniekošanu.
Šādi iespējams ne tikai vienoties idejā ar tuvākajiem kaimiņiem, bet ietaupīt pat 15% no komunālo pakalpojumu rēķina.
Par atkritumu šķirošanu un otrreizēju pārstrādi vairāk sākuši domāt arī produktu ražotāji. Mūsdienās liela daļa iepakojumu ir ne tikai šķirojami, bet uz tiem arvien biežāk sastopamā Zaļā punkta zīme, kas apliecina, ka to ražotājs vai importētājs rūpēs par dabu un ilgtspēju jau ir parūpējies par iespējām iepakojumu pārstrādāt tepat Latvijā.
Lai rosinātu atkritumu šķirošanai pievērsties arī tos iedzīvotājus, kuri līdz šim to nav darījuši, kā arī pievienotu papildu motivāciju un, iespējams, jaunas zināšanas jau rūdītiem šķirotājiem, Latvijas Zaļā punkta Facebook lapā jau ceturto nedēļu norisinās Šķiratlona izaicinājums.
Ar vērtīgām Šķiratlona treneres Viktorijas lekcijām, padomiem un iespēju iegūt balvas no atbalstītājiem, pievienoties šķiratlonistu kustībai un kopīgiem treniņiem ticis šķirots stikls, plastmasa, metāls, papīrs un kartons, kā arī labiekārtota māja, lai tajā šķirot būtu ērti un patīkami. Rit Šķiratlona izaicinājuma pēdējā nedēļa, taču to joprojām iespējams pieņemt – sākt šķirot nekad nav par vēlu.
Latvijas zaļāko zīmolu izpēti veica “RAIT Custom Research Baltic”. Aptaujāti tika 1010 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
