Pētījums: Vācija, pateicoties Grieķijas krīzei, ieguvusi 100 miljardus eiro 0
Vācija, pateicoties Grieķijas krīzei, ieguvusi apmēram 100 miljardus eiro, liecina privātā bezpeļņas Leibnica Ekonomisko pētījumu centra pirmdien publicētais pētījums.
Summu veido nauda, kuru Vācijai izdevies ietaupīt, patiecoties zemākām procentu likmēm, kas tika noteiktas Vācijas valdības aizņēmumiem laikā, kad investori “meklēja drošu patvērumu”, teikts pētījumā.
“Šie ietaupījumi pārsniedz krīzes izmaksas pat tad, ja Grieķija piedzīvotu pilnīgu nespēju samaksāt savus parādus,” vēsta pētnieki, kuri uzskata, ka Vācija acīmredzami ir ieguvēja Grieķijas krīzē.
Kad investori sastopas ar satricinājumu, viņi tipiski meklē drošu vietu savai naudai, un eksporta čempione Vācija no tā “neproporcionāli guva labumu” parādu krīzes laikā, uzskata pētnieki.
“Pēdējos gados katru reizi, kad finanšu tirgi saņēma negatīvas ziņas par Grieķiju, procentu likmes Vācijas valdības saistībām samazinājās un katru reizi, kad ziņas bija labas – palielinājās,” teikts pētījumā.
Vācija Grieķijai pieprasījusi ieviest fiskālo disciplīnu un smagas reformas apmaiņā pret jauno starptautisko kreditoru palīdzības programmu. Tās finanšu ministrs Volfgangs Šeible arī noraidījis iespēju norakstīt Grieķijas parādus, norādot uz savas valdības sabalansēto budžetu.
Pētnieki savukārt uzskata, ka Vācijas sabalansētais budžets lielā mērā bijis iespējams, tikai pateicoties Berlīnes ietaupījumiem uz procentu likmju rēķina Grieķijas parādu krīzes laikā.
Institūts uzskata, ka Vācijas kopš 2010.gada ietaupītie 100 miljardi eiro veido vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta.
Arī ASV, Francija un Nīderlande ietaupījusi, taču ne tik lielos apmēros, atzīst pētnieki.
Vācijas daļa Grieķijas glābšanas programmā, pat ieskaitot trešo glābšanas programmu, kas patlaban tiek apspriesta, sasniedz 90 miljardus eiro. “Pat tad, ja Grieķija neatmaksās nevienu centu, Vācijas publiskais naudas maks finansiāli no krīzes būs ieguvis,” norādīts pētījumā.
