Turaidas pils 5
Līdz pat 16. gadsimtam Turaida bija bīskapijas (vēlāk arhibīskapijas) Turaidas fogtejas centrs.
Pēc arhibīskapijas sekularizēšanas 1566. gadā Polijas karalis Turaidu vispirms atdeva Livonijas bruņniecībai, bet drīz pēc tam agrākajam Tērbatas bīskapijas fogtam Elertam Krūzem, kuram tā piederēja līdz pat 1585. gadam. 17. gadsimta sākumā pils pārmaiņus pārgāja gan pie zviedriem, gan pie poļiem. Pils tika apdzīvota līdz pat 1776. gadam, kad ugunsgrēkā tur izdega koka apbūve. 1818. gadā Turaidu ieguva brīvkungs Kampenhauzens.
Pēc Latvijas valsts izveidošanās 1924. gadā tika pieņemts lēmums par Turaidas pilsdrupu iekļaušanu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, bet reāli atjaunošanas darbi pamazām sākās tikai 1950. gados. Kopš 1976. gada arheologa Jāņa Graudoņa vadībā 25 gadus tika veikta regulāra un vispusīga pils arheoloģiskā izpēte, kuras laikā iegūtā informācija tika izmantota fortifikācijas būvju un ēku nostiprināšanai un restaurācijai.
Pašlaik Turaidas pils muzejs ir nozīmīgs Latvijas un Baltijas mēroga tūrisma objekts.
