Plānos, gudros, strādās pie tā. Lems par lielāko algu īpašnieku atalgojuma iesaldēšanu 39
Koalīcija ir gatava strādāt pie valsts vēlēto amatpersonu un ministru atalgojuma, kā arī partiju finansējuma turpmākas iesaldēšanas, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Premjere atzīmēja, ka tas pats tiks prasīts no ministrijām, tai skaitā arī pārskatot atalgojumu tādās kapitālsabiedrībās kā, piemēram, “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD).
“Vai šādai kapitālsabiedrībai tiešām tie atalgojumi [..] ir pamatoti? Ar ko viņi konkurē tirgū, vai viņi, iespējams, nekonkurē un ir iespējams uzlabot šādu iestāžu administratīvo resursu izmantošanu?” norādīja Siliņa.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) aicināja koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām.
Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” premjere skaidroja, ka patlaban, kad notiek finansējuma pārskatīšana valsts pārvaldē, ir jārāda politisks žests un jāsāk ar sevi. Vaicāta, vai viņas aicinājums nav novēlots, jo opozīcija uz šādu soli mudināja jau pirms gada, Siliņa atbildēja, ka pērn bija citi ietaupījumi, bet tagad ir “jāiet tālāk”. “Pagājušajā gadā iesaldējām partiju finansējumu. Es domāju, turpināsim arī šogad meklēt jaunus risinājumus,” solīja valdības vadītāja.
Uz jautājumu, vai algas varētu iesaldēt uz gadu vai ilgāku termiņu, premjere atbildēja, ka tādas detaļas vēl nav izrunātas. Vienlaikus viņa neizslēdza, ka tas varētu būt arī ilgāks termiņš. Ministru prezidente piebilda, ka “budžets ir jāmeklē trīs gadiem, tā nav runa tikai par vienu gadu”.
Siliņa uzskata, ka algu iesaldēšanai jāattiecas arī uz Saeimas deputātiem. Viņa apzinās, ka valdība tiešā veidā par to lemt nevar, bet viņa aicināja arī valdošās koalīcijas parlamentāriešus lemt par šo jautājumu. “Tas noteikti būtu arī viņu atbildīgs solis – sekot valdības un koalīcijas vadītājas aicinājumam,” domā premjere.
Tāpat vēstīts, ka Saeimas deputāti pērnā gada septembrī atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uz gadu iesaldējot partijām piešķiramo valsts finansējumu.
Pieņemtie grozījumi paredzēja, ka politiskajām organizācijām 2025.gadā valsts budžeta finansējumu aprēķinās un piešķirs, ņemot vērā 2024.gada minimālo mēnešalgu.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informāciju, valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām 2024.gadā kopumā bija 6,65 miljoni eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljoni eiro piešķirti “Jaunajai vienotībai”, 898 761 eiro – Zaļo un zemnieku savienībai, 790 482 eiro – “Apvienotajam sarakstam”, 752 007 eiro – Nacionālajai apvienībai. Ap 0,5 miljonus eiro saņems trīs partijas – “Stabilitātei”, “Progresīvie” un “Latvija pirmajā vietā”, bet kopumā starp naudas saņēmējiem ir vēl seši politiskie spēki, daļa no kuriem nav pārstāvēti nekādās varas struktūrās un politisko darbību veic minimāli.
Likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajiem spēkiem, par kuriem pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Piešķiramais finansējums ir sasaistīts ar minimālās algas apmēru, tādējādi tās celšana nozīmē arī partiju valsts finansējuma palielināšanu.
2025.gadā minimālā alga ir 740 eiro, 2026.gadā plānots pieaugums- līdz 780 eiro, 2027.gadā – līdz 820 eiro, bet 2028.gadā – līdz 860 eiro, kas atbilstoši likumam nozīmēs arī regulāru partijām izmaksātā finansējuma pieaugumu.
