Polijas ārlietu ministrs komentē centienus izbeigt karu Ukrainā: “Krievijas pārstāvji atklāti saka, ka…” 9
Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām uzskata, ka var uzvarēt karā un sasniegt savus mērķus, tādēļ patlaban nav pamata optimismam par ASV un Krievijas sarunām, trešdien Ādažu militārajā bāzē uzsvēra Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis kopīgajā preses konferencē ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV).
Viņaprāt, ir labi, ka ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un ASV prezidenta znots Džareds Kušners apmeklēja Kijivu. Pēc Sikorska paustā, tā bija iespēja Ukrainai pastāstīt par patieso situāciju kaujas laukā un faktiskajām grūtībām.
Polijas ārlietu ministrs sacīja, ka, ņemot vērā retoriku, nešķiet, ka Putins būtu pietiekami mainījis savas sarkanās līnijas, lai tās kaut vienā punktā saskartos ar Ukrainas sarkanajām līnijām. Viņa ieskatā Putins joprojām uzskata, ka var uzvarēt un īstenot savus mērķus, taču šie mērķi ir pilnīgi nepieņemami gan Ukrainai, gan citiem Ukrainas sabiedrotajiem.
“Krievijas pārstāvji atklāti saka, ka viņu kara mērķi nav mainījušies. Viņi arī turpina noraidīt atkārtotus piedāvājumus vienoties par pamieru, kas dotu laiku sarunām,” teica Sikorskis.
Pēc Polijas ārlietu ministra paustā, Putins joprojām uzskata, ka viņam ir divi trumpji – mobilizācija un ziema, tāpēc citām valstīm ir jāgādā, lai stiprinātu Ukrainu – spēju dot triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām un noturēt frontes līniju.
Braže atzīmēja, ka Krievija ar tā saucamajām “miera sarunām” mēģina panākt to, ko tā nevar panākt kaujas laukā – Ukrainas kapitulāciju un Krievijas politisko mērķu sasniegšanu. Latvijas ārlietu ministre akcentēja, ka ne Ukrainai, ne Ukrainas draugiem un sabiedrotajiem šis scenārijs nav pieņemams, tāpēc ir jāturpina atbalsts Ukrainai un jāstrādā starptautiski, lai turpinātos Krievijas starptautiskā izolācija.
Viņa akcentēja, ka ar sankciju spiedienu jāsamazina Krievijas spējas ražot militāru ekipējumu un raķetes. Bražes ieskatā ir jāpagarina sankcijas pret Krievijas oligarhiem. Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Polija un Latvija labi saprot, ko Krievija mēģina izdarīt ar sabotāžām un spiegošanu un centieniem samazināt atbalstu Ukrainai.
Braže sacīja, ka Leipcigā varēja redzēt Krievijas atbalstītu terorismu, turklāt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir apstiprinājis, ka Krievija šo operāciju ir gatavojusi vairākus mēnešus. Viens no aizdomās turētajiem par mēģinājumu sarīkot diversiju Leipcigas lidostā ir Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, kurš Latvijā nedzīvo, otrs ir Baltkrievijas un Krievijas dubultpilsonis, kurš brīvi ceļoja pa Eiropas Savienību ar kādā Eiropas valstī izdotu vīzu, lai gan šī persona attiecīgajā valstī nebija pat iebraukusi.
“Tie ir gadījumi, kas jāņem vērā. Daudzām valstīm nacionālajā līmenī vēl ir daudz darāmo darbu, piemēram, samazinot arī oficiālo, tā saucamo “diplomātu” klātbūtni savās valstīs,” teica Braže.
Kā vēstīts, Vitkofs pirmdien paziņoja, ka, pateicoties nedēļas nogalē notikušajām vizītēm Maskavā un Kijivā, panākts būtisks progress centienos panākt Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara apturēšanu.
Pēc Maskavas apmeklējuma, kur notika sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Vitkofs un Kušners devās uz Kijivu, kur tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Preses konferencē pēc sarunām ar Zelenski tās dalībnieki paziņoja, ka uz Ukrainas galvaspilsētu atvestas “jaunas idejas” par veidiem, kā izbeigt karu, taču neprecizēja, kādas tieši tās ir.
