ZIGMUNDS SKUJIŅŠ: “Pie velna, kas par muļķībām!” 6
“Varbūt es kļūdos? Varbūt runāt par tikumīgiem un netikumīgiem laikmetiem ir muļķība? Pastāv taču uzskats, ka kosmisko stabilitāti saglabā pozitīvās un negatīvās enerģijas līdzsvars. Varbūt līdzīgi cilvēku sabiedrība nes sevī sabalansētu pozitīvo un negatīvo dziņu kopumu? Varbūt pārveidojas vienīgi izpausmes?” (“Miesas krāsas domino”)
“Notikumus grūti sarindot pēc nozīmības. Vērtējumu lielā mērā izšķir redzespunkts, no kura skatās, un kā notikumi skāruši pašu vērotāju.” (“Miesas krāsas domino”)
“Pie velna, kas par muļķībām! Viņš vēl nebija tik vecs, lai tīksminātos ar skuķēm, no kurām vēdīja kucēnu smaka.” (“Vīrietis labākajos gados”)
“Kaut kas nāk klāt un kaut kas bez mitas zūd, tāda ir dzīve.” (“Vīrietis labākajos gados”)
“Nesaprotu, kā cilvēks var lepoties ar to, ka viņš, lūk, nedomā par savu ārieni un ziemu un vasaru staigā ar vienu un to pašu uzvalku, kamēr drēbe noplīst. Ar to viņš iet darbā, ar to viņš iet uz teātri, ar to viņš iet pagrabā pēc malkas. Tas taču nožēlojami.” (“Kā es to lietu saprotu”)
“Pārlūkojot vēsturi, liekas, ka noieto ceļu bruģējuši galvenokārt maldi. Tas būtu traģiski, ka maldos noslēptos izejvielas atradumiem. Un ja maldiem cauri mūs uz priekšu nesauktu neapklusināmā attīstības sirdsapziņa – laikmeta trīsas.” (“Laikmeta trīsas”)
