Prokuratūrā iestrēgusi lieta pret LAU šefu Kononovu; Udalovai apsūdzība nav celta 0
Prokuratūrā iestrēgusi lieta pret VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) kādreizējo valdes priekšsēdētāju Vladimiru Kononovu, bet kompānijas bijušajai valdes loceklei Anastasijai Udalovai apsūdzība nav celta, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Amatpersonu lietu smagnējā izmeklēšana un iztiesāšana ir kaitinoša. Laiku pa laikam dzirdam amatpersonu solījumus situāciju mainīt, taču būtisku uzlabojumu nav.
Šonedēļ par pārsteigumu parūpējās Limbažu tiesa, kas attaisnoja kukuļošanā apsūdzētos bijušo AS “Latvijas dzelzceļa” šefu Uģi Magoni un Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski, kuri bija apsūdzēti lietā par kukuļošanu.
“Nekā personīga” zināms, ka arī Osinovska dzīves biedre Anastasija Udalova pagaidām ir izvairījusies no apsūdzības. KNAB pirms diviem gadiem lūdza sākt kriminālvajāšanu pret viņu un autoceļu uzturētāja šefu Vladimiru Kononovu par bezdarbību. Kononovam apsūdzība ir celta, taču lieta jau divus gadus ir iestrēgusi prokuratūrā.
LAU uzturētāja birojā pirms divarpus gadiem rosījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji. Viņi kratīšanā meklēja pierādījumus bijušo valdes locekļu Vladimira Kononova un Anastasijas Udalovas bezdarbībai.
Par iepirkumiem atbildīgā Udalova amatu bija atstājusi tikai dienu pirms kratīšanas. Kononovs no darba valsts akciju sabiedrībā negaidīti bija aizgājis jau 2017.vasarā.
Izmeklētājus interesēja 2016.gada ceļu būves materiālu iepirkums. Tajā autoceļu uzturētājs meklēja piegādātāju vairāku veidu akmens šķembu maisījumiem deviņu miljonu vērtībā. Konkurss bija īpašs, jo, pretēji ierastajai kārtībai, šoreiz līgumu saņēma viens pretendents. Izdevīgākās cenas solīja Latgalē ietekmīgā firma “Vlakon”.
LAU vadība bija parūpējusies, lai konkursa uzvarētājs, SIA “Vlakon” saņemtu īpašu pretimnākšanu. Zemās materiālu cenas, kas ļāva uzvarēt iepirkumā, pie līguma slēgšanas bija pazudušas. Latgales firma varēja prasīt daudz izdevīgāku cenu.
“Šis process ir man saņemts mantojumā un es pats, pavērtējot šo līgumu tīri no tādas saimnieciskās darbības viedokļa, uzskatu par absurdu. Deviņi miljoni par šādu materiālu uz vienu gadu, tas ir .. es nezinu, kā tā var saplānot. Tur it kā ir iespēja pagarināt, bet no saimnieciskā un biznesa riska viedokļa tik lielu darījumu ar vienu piegādātāju visai Latvijas – tas ir saimniecisks absurds. Tā nemaz nedrīkstēti būt. Tāpēc tāds process droši vien arī notiek,” skaidro VAS “Latvijas autoceļu uzturētāja” valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis.
No deviņiem miljoniem iztērēti nepilni trīs. Sadarbība ilgusi vienu gadu un nav pagarināta. Izmeklēšanu KNAB pabeidza 2018.gada decembrī un Latgales priekšpilsētas prokuratūrai lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Kononovu, Udalovu un vēl kādu iepirkumu daļas darbinieci.
“Es nejūtos vainīgs necik, jo līgums LAU bija izdevīgs. Pie kam es kā amatpersona, kas paraksta, nebiju ne sastādīšanā, ne lēmumos nepieņēmu pats, tur lēmumus pieņēma, teiksim nu tā, citas amatpersonas,” komentē bijušais VAS “Latvijas autoceļu uzturētāja” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.
Lieta joprojām nav nonākusi tiesā. Kononovs par labu zīmi savai aizstāvībai uzskata to, ka Latgales priekšpilsētas prokurors 2018.gadā sākotnēji lietu nemaz nav pieņēmis no KNAB.
“Nekā personīga” zināms, ka birojs šo lēmumu apstrīdējis amatā augstāk stāvošam prokuroram un lietā kriminālvajāšana uzsākta. Tomēr pusotru gadu lieta nav pavirzījusies tuvāk tiesai. Vilcināšanās un pārkāpumu dēļ to pirms pusgada pārņēma augstāka līmeņa prokuratūra.
“Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors konstatēja, ka rajona līmeņa prokurors kā procesa virzītājs nav nodrošinājis kvalitatīvu kriminālvajāšanu un ir pieļāvis Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus, tāpēc, izvērtējot arī lietas juridisko sarežģītību, 2020.gada jūlijā izņēma kriminālprocesu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras lietvedības un uzdeva kriminālprocesu virzīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokuroram,” skaidro Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Tikmēr Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurors Ēriks Bogdanovs norāda, ka kriminālprocesā, kas bija saistīts ar kādu 2016.gadā izsludinātu LAU izsludinātu iepirkumu, pašlaik apsūdzētā statuss ir divām personām, par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts krimināllikuma 319.panta 3 daļā – par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu-, kā rezultātā izraisītas smagas sekas.
“Nekā personīga” zināms, ka apsūdzība nav celta Anastasijai Udalovai. Prokurors šāda lēmuma iemeslus neskaidro. LAU procesā ir atzīts par cietušo un uztur prasību par 277 000 zaudējumu atlīdzību. Par tādu summu pieauga izdevumi līgumā, kas atšķīrās no konkursā solītās zemākās cenas.
LAU pēc Kononova un Udalovas aiziešanas no valdes ir sācis strādāt arvien efektīvāk. Iepirkumi kļuvuši izdevīgāki, cenas samazinās.
“Satiksmes ministrijai ir divi uzdevumi saistībā ar ceļu uzturēšanu. Viens ir padarīt efektīvāku pašu ceļu uzturētāju darbu, tas ir LAU. Tur kopš Kononova laikiem izmaksas iepirkumā uz materiāliem un izejvielām ir samazinājušās par 15%, tā vidēji skatoties. Jo lielāka konkurence piegādātāju pusē, jo labākas ir cenas, bet mums ir pārliecība, ka to var vēl daudz labāk uzlabot, un tāpēc ir otrs uzdevums – vispār saprast, cik valstij maksā pakalpojums ceļu uzturēšana,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
No šā gada valsts autoceļu uzturēšanā ieviests brīvais tirgus. Konkursu par ceļu aprūpēšanu rīkos AS “Latvijas valsts ceļi”. LAU turpmāk būs viens no pretendentiem. Tam nu jākonkurē ar privātajām ceļu būves firmām. VAS “Latvijas autoceļu uzturētāja” valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis norāda, ka tā patlaban ir “karstā” tēma, par ko diskutē gan nozare, gan arī LAU gatavo savu priekšlikumu.
“Es gribētu teikt, ka LAU jau pēdējos trīs gadus ir centies un spējis ļoti mainīties, pārkārtot procesus, pārvaldību darbības efektivitāti. Būtībā ar tādu mērķi, gatavoties šai iespējamai tirgus atvēršanai,” apliecina Vitkovskis.
Līdz šim ir bijuši vairāki mēģinājumi valsts auto ceļu uzturēšanu atvērt brīvajam tirgum. Iespējams, tieši politiķu interese saglabāt kontroli pār uzņēmuma 70 miljonu budžeta tērēšanu tam vienmēr ir bijis šķērslis.
