Raidījums: Unikāls atradums Latvijas kino mantojumā – pilnā Ulda Brauna filmas “235 000 000” versija 0
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva rīcībā nesen nonākušas veselas 20 nekad publiski nerādītas minūtes no Latvijas poētiskā dokumentālā kino pioniera Ulda Brauna filmas “235 000 000”, informē Latvijas Radio.
Tādi atradumi gadās reti, atzīst arhīva darbinieki.
Par vērienīgāko dokumentālo filmu Latvijas vēsturē dēvētās kinolentes 130 minūšu versija līdz šim glabājās režisora mājās, bet skatītāji iepazina cenzētu un divas reizes īsinātu variantu.
Filmas nosaukums ir parafrāze par Vladimira Majakovska poēmu “150 000 000” un atsaucas uz tā brīža iedzīvotāju skaitu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). Iecere bija ambicioza: gada garumā pa visu Padomju Savienību braukāja četras filmēšanas grupas; režisoram Uldim Braunam materiāla bija ārkārtīgi daudz.
“Ar šo kā padomju filmu savulaik tika atklāts Leipcigas festivāls. Varbūt mūsdienu klausītājam tas liksies dīvaini, bet filmas autori ne tikai nebija ielūgti uz šo festivālu, bet arī netika informēti par to,” Latvijas Radio pauda režisore Kristīne Briede, kura savā dokumentālajā filmā “Laika tilti” pētīja Baltijas poētiskā kino skolu.
Tagad pilnā filmas versija būšot pieejama ikvienam interesantam, jo pēc režisora aiziešanas mūžībā nonākusi Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā. Par šādu lēmumu jāpateicas Brauna ģimenei.
Arhīva vadītāja Dace Bušante teic, ka jutušies kā apslēptās mantas meklētāji: Sākumā mums parādīja dažus konteinerīšus – nē, tas nav, tas arī nav… Izrādās, ka ir vēl. Iznes vienu, tad nākamo, un pēkšņi – jā, redz kur ir! Tad mēs rūpīgi pētījām, vai tiešām ir tā garākā versija.”
Saglabājušās veselas divas – gan 11, gan 13 daļu māsterversija, kā arī filmas “235 000 000” reklāmas rullītis.
Lentes rūpīgi glabātas bundžās, tomēr nepiemērotie vides apstākļi darījuši savu, atzīst Dace Bušante – kinolentu no 6. līdz 13. daļai skāris pelējums, tomēr arhīva darbinieki cer, ka tas ir virspusējs, filmu izdosies nomazgāt un digitalizēt.
Kristīni Briedi jaunatrastajā filmas versijā visvairāk interesē kadri no ģenerāļa Šarla de Golla vizītes Maskavā, kas no īsākajām versijām ir izgriezti. Režisore teic, ka Uldis Briedis par to daudz stāstījis, un viņai to gribas noskatīties.
Arhīvā gan lēš, ka noskatīties filmu būs iespējams tikai pēc vairākiem mēnešiem, jo vispirms lente vēl jāattīra.
